Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   ca Ahir - avui - demà

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [deu]

Ahir - avui - demà

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. A-i- e-- d------e. A___ e__ d________ A-i- e-a d-s-a-t-. ------------------ Ahir era dissabte. 0
Vakar es biju kino. Ahi--v-------r--- --n--a. A___ v___ a___ a_ c______ A-i- v-i- a-a- a- c-n-m-. ------------------------- Ahir vaig anar al cinema. 0
Filma bija interesanta. L- p---l-cu---e-a ---eress--t. L_ p_________ e__ i___________ L- p-l-l-c-l- e-a i-t-r-s-a-t- ------------------------------ La pel•lícula era interessant. 0
Šodien ir svētdiena. Av------d-um-ng-. A___ é_ d________ A-u- é- d-u-e-g-. ----------------- Avui és diumenge. 0
Šodien es nestrādāju. Av-i -o--re-a--o. A___ n_ t________ A-u- n- t-e-a-l-. ----------------- Avui no treballo. 0
Es palieku mājās. E- --e---a--asa. E_ q____ a c____ E- q-e-o a c-s-. ---------------- Em quedo a casa. 0
Rīt ir pirmdiena. D-mà -- -il----. D___ é_ d_______ D-m- é- d-l-u-s- ---------------- Demà és dilluns. 0
Rīt es atkal strādāšu. D--- t-rn- a t-------r. D___ t____ a t_________ D-m- t-r-o a t-e-a-l-r- ----------------------- Demà torno a treballar. 0
Es strādāju birojā. (J-) --ebal----- u-a-o-ic---. (___ t_______ e_ u__ o_______ (-o- t-e-a-l- e- u-a o-i-i-a- ----------------------------- (Jo) treballo en una oficina. 0
Kas tas ir? Q-- é--aq--s-? Q__ é_ a______ Q-i é- a-u-s-? -------------- Qui és aquest? 0
Tas ir Pēteris. Aq-e-t--- ----e-er. A_____ é_ e_ P_____ A-u-s- é- e- P-t-r- ------------------- Aquest és el Peter. 0
Pēteris ir students. E- --t----s-e-tu-ia-t. E_ P____ é_ e_________ E- P-t-r é- e-t-d-a-t- ---------------------- El Peter és estudiant. 0
Kas tā ir? Q----s-a-ue---? Q__ é_ a_______ Q-i é- a-u-s-a- --------------- Qui és aquesta? 0
Tā ir Marta. Aqu--t---s -- -ar--a. A______ é_ l_ M______ A-u-s-a é- l- M-r-h-. --------------------- Aquesta és la Martha. 0
Marta ir sekretāre. La--ar--a-és-s-cre--r--. L_ M_____ é_ s__________ L- M-r-h- é- s-c-e-à-i-. ------------------------ La Martha és secretària. 0
Pēteris un Marta ir draugi. E- --ter-i -a -------só- a-i-s---pare-l-. E_ P____ i l_ M_____ s__ a____ / p_______ E- P-t-r i l- M-r-h- s-n a-i-s / p-r-l-a- ----------------------------------------- El Peter i la Martha són amics / parella. 0
Pēteris ir Martas draugs. E--Pet-------’--ic / e--xic-t d--l--Mart--. E_ P____ é_ l_____ / e_ x____ d_ l_ M______ E- P-t-r é- l-a-i- / e- x-c-t d- l- M-r-h-. ------------------------------------------- El Peter és l’amic / el xicot de la Martha. 0
Marta ir Pētera draudzene. L- -art-a-é------iga-/-la -i-o---de- P--er. L_ M_____ é_ l______ / l_ x_____ d__ P_____ L- M-r-h- é- l-a-i-a / l- x-c-t- d-l P-t-r- ------------------------------------------- La Martha és l’amiga / la xicota del Peter. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + katalāņu (1-100) MP3 katalāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!