Frazlibro

eo Publikaj transportoj   »   ja 公共交通機関

36 [tridek ses]

Publikaj transportoj

Publikaj transportoj

36 [三十六]

36 [Sanjūro-tsu]

公共交通機関

[kōkyō kōtsūkikan]

Elektu kiel vi volas vidi la tradukon:   
esperanto japanoj Ludu Pli
Kie estas la bushaltejo? バス停は どこ です か ? バス停は どこ です か ? バス停は どこ です か ? バス停は どこ です か ? バス停は どこ です か ? 0
basut---w- d-k-d--u---? basutei wa dokodesu ka? b-s-t-i w- d-k-d-s- k-? ----------------------- basutei wa dokodesu ka?
Kiu buso veturas al la urbocentro? 中心部への バスは どれ です か ? 中心部への バスは どれ です か ? 中心部への バスは どれ です か ? 中心部への バスは どれ です か ? 中心部への バスは どれ です か ? 0
c--sh---b--e n--bas---a -o-ed--- -a? chūshin-bu e no basu wa doredesu ka? c-ū-h-n-b- e n- b-s- w- d-r-d-s- k-? ------------------------------------ chūshin-bu e no basu wa doredesu ka?
Kiun linion mi prenu? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? 0
d-no-rosen--- ----n---reba-i---as----a? dono rosen ni noranakereba ikemasen ka? d-n- r-s-n n- n-r-n-k-r-b- i-e-a-e- k-? --------------------------------------- dono rosen ni noranakereba ikemasen ka?
Ĉu mi devas ŝanĝi? 乗り換えは あります か ? 乗り換えは あります か ? 乗り換えは あります か ? 乗り換えは あります か ? 乗り換えは あります か ? 0
no-ik-e -----i--su k-? norikae wa arimasu ka? n-r-k-e w- a-i-a-u k-? ---------------------- norikae wa arimasu ka?
Kie mi devas ŝanĝi? どこで 乗り換えなければ いけません か ? どこで 乗り換えなければ いけません か ? どこで 乗り換えなければ いけません か ? どこで 乗り換えなければ いけません か ? どこで 乗り換えなければ いけません か ? 0
d-ko-de n-r-k-en--ere-- -kema--- -a? doko de norikaenakereba ikemasen ka? d-k- d- n-r-k-e-a-e-e-a i-e-a-e- k-? ------------------------------------ doko de norikaenakereba ikemasen ka?
Kiom kostas bileto? 切符は 一枚 いくら です か ? 切符は 一枚 いくら です か ? 切符は 一枚 いくら です か ? 切符は 一枚 いくら です か ? 切符は 一枚 いくら です か ? 0
ki------ i------i ik-r-d--u -a? kippu wa ichi-mai ikuradesu ka? k-p-u w- i-h---a- i-u-a-e-u k-? ------------------------------- kippu wa ichi-mai ikuradesu ka?
Kiom da haltejoj estas ĝis la urbocentro ? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 0
c-ūs--n-bu ------uts-----n--ba-ut-i--s--ka? chūshin-bu wa, ikutsu-me no basuteidesu ka? c-ū-h-n-b- w-, i-u-s---e n- b-s-t-i-e-u k-? ------------------------------------------- chūshin-bu wa, ikutsu-me no basuteidesu ka?
Vi devas elbusiĝi ĉi-tie. ここで 降りて ください 。 ここで 降りて ください 。 ここで 降りて ください 。 ここで 降りて ください 。 ここで 降りて ください 。 0
ko-- de-orit-----a-a-. koko de orite kudasai. k-k- d- o-i-e k-d-s-i- ---------------------- koko de orite kudasai.
Vi devas elbusiĝi malantaŭe. 後ろから 降りて ください 。 後ろから 降りて ください 。 後ろから 降りて ください 。 後ろから 降りて ください 。 後ろから 降りて ください 。 0
ush----ar----it- -u-a--i. ushirokara orite kudasai. u-h-r-k-r- o-i-e k-d-s-i- ------------------------- ushirokara orite kudasai.
La sekvanta metroo alvenos post kvin minutoj. 次の 地下鉄は 5分後 です 。 次の 地下鉄は 5分後 です 。 次の 地下鉄は 5分後 です 。 次の 地下鉄は 5分後 です 。 次の 地下鉄は 5分後 です 。 0
ts--- -- -hi-a--t-u -a 5--u--od--u. tsugi no chikatetsu wa 5-bu-godesu. t-u-i n- c-i-a-e-s- w- 5-b---o-e-u- ----------------------------------- tsugi no chikatetsu wa 5-bu-godesu.
La sekvanta tramo alvenos post dek minutoj. 次の 市電は 10分後 です 。 次の 市電は 10分後 です 。 次の 市電は 10分後 です 。 次の 市電は 10分後 です 。 次の 市電は 10分後 です 。 0
t--g- n- ---de--wa-1--bu--od-s-. tsugi no shiden wa 10-bu-godesu. t-u-i n- s-i-e- w- 1---u-g-d-s-. -------------------------------- tsugi no shiden wa 10-bu-godesu.
La sekvanta buso alvenos post dek kvin minutoj. 次の バスは 15分後 です 。 次の バスは 15分後 です 。 次の バスは 15分後 です 。 次の バスは 15分後 です 。 次の バスは 15分後 です 。 0
ts-g- -o --s--w- ---b--gode--. tsugi no basu wa 15-bu-godesu. t-u-i n- b-s- w- 1---u-g-d-s-. ------------------------------ tsugi no basu wa 15-bu-godesu.
Kiam la lasta metroo forveturas? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 0
ch--at------o-s-ūd-- -- -----e----? chikatetsu no shūden wa itsudesuka? c-i-a-e-s- n- s-ū-e- w- i-s-d-s-k-? ----------------------------------- chikatetsu no shūden wa itsudesuka?
Kiam la lasta tramo forveturas? 市電の 終電は 何時 です か ? 市電の 終電は 何時 です か ? 市電の 終電は 何時 です か ? 市電の 終電は 何時 です か ? 市電の 終電は 何時 です か ? 0
s--den------ūd-n-wa --su-e--ka? shiden no shūden wa itsudesuka? s-i-e- n- s-ū-e- w- i-s-d-s-k-? ------------------------------- shiden no shūden wa itsudesuka?
Kiam la lasta buso forveturas? バスの 最終は 何時 です か ? バスの 最終は 何時 です か ? バスの 最終は 何時 です か ? バスの 最終は 何時 です か ? バスの 最終は 何時 です か ? 0
basu ------s-ū--a -ts-d-----? basu no saishū wa itsudesuka? b-s- n- s-i-h- w- i-s-d-s-k-? ----------------------------- basu no saishū wa itsudesuka?
Ĉu vi havas bileton? 乗車券を お持ち です か ? 乗車券を お持ち です か ? 乗車券を お持ち です か ? 乗車券を お持ち です か ? 乗車券を お持ち です か ? 0
jō----k-- o ---ochides--k-? jōsha-ken o o mochidesu ka? j-s-a-k-n o o m-c-i-e-u k-? --------------------------- jōsha-ken o o mochidesu ka?
Bileton? – Ne, mi havas neniun. 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 0
jō--a--en? Ī-, m-----i-a---. jōsha-ken? Īe, motte imasen. j-s-a-k-n- Ī-, m-t-e i-a-e-. ---------------------------- jōsha-ken? Īe, motte imasen.
Do vi devas pagi monpunon. では 、 罰金を いただきます 。 では 、 罰金を いただきます 。 では 、 罰金を いただきます 。 では 、 罰金を いただきます 。 では 、 罰金を いただきます 。 0
de---- -a-kin ---t-da-im-su. de wa, bakkin o itadakimasu. d- w-, b-k-i- o i-a-a-i-a-u- ---------------------------- de wa, bakkin o itadakimasu.

La disvolviĝo de la lingvo

Klaras kial ni parolas unuj kun la aliaj. Ni volas interŝanĝi ideojn kaj interkompreniĝi. Sed malpli klaras kiel precize la lingvo estiĝis. Prie ekzistas diversaj teorioj. Sed estas certe ke la lingvo estas tre malnova fenomeno. Antaŭkondiĉo por paroli estis iuj korpaj karakterizaĵoj. Ili estis necesaj por ke ni povu formi sonojn. La neandertalhomoj jam kapablis uzi sian voĉon. Ili tiel povis distingiĝi de la bestoj. Krome, gravis laŭta kaj firma voĉo por defendi sin. Per ĝi oni povis minaci aŭ timigi malamikojn. Tiam oni jam fabrikis ilojn kaj estigis fajron. Tiu scio iel transdonendis. La parolo ankaŭ gravis por grupe ĉasi. Tutsimpla interkompreniĝo jam ekzistis antaŭ 2 milionoj da jaroj. La unuaj lingvaj eroj estis la signoj kaj la gestoj. Sed la homoj volis kompreniĝi ankaŭ en la mallumo. Aldone ili devis povi paroli unuj kun la aliaj sen reciproka rigardo. Tial disvolviĝis la voĉo, kiu anstataŭis la signojn. La lingvo en la nuntempa senco aĝas je almenaŭ 50 000 jaroj. Forlasante Afrikon la homo sapiens disvastigis ĝin tutmonde. En la diversaj regionoj disiĝis la lingvoj unuj de la aliaj. Tio signifas ke estiĝis malsamaj lingvaj familioj. Ili tamen enhavis nur la fundamentojn de lingvaj sistemoj. La unuaj lingvoj estis multe malpli kompleksaj ol la nuntempaj lingvoj. Ili plu evoluis per la gramatiko, la fonologio kaj la semantiko. Eblus diri ke malsamaj lingvoj estas malsamaj solvoj. Sed ĉiam samis la problemo : kiel mi montru kion mi pensas?