Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   hu Megismerkedés

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [három]

Megismerkedés

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! S-i-! S____ S-i-! ----- Szia! 0
Labdien! Jó-----t! J_ n_____ J- n-p-t- --------- Jó napot! 0
Kā klājas? / Kā iet? Ho-y---g-? H___ v____ H-g- v-g-? ---------- Hogy vagy? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Ö- E-----b-l jö---- -n e--óp--? Ö_ E________ j___ / Ö_ e_______ Ö- E-r-p-b-l j-n- / Ö- e-r-p-i- ------------------------------- Ön Európából jön? / Ön európai? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Ön --e--k---l-jön----Ön ame-ikai? Ö_ A_________ j___ / Ö_ a________ Ö- A-e-i-á-ó- j-n- / Ö- a-e-i-a-? --------------------------------- Ön Amerikából jön? / Ön amerikai? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Ö- -zs-ából --n--- ---á--i--? Ö_ Á_______ j___ / Ö_ á______ Ö- Á-s-á-ó- j-n- / Ö- á-s-a-? ----------------------------- Ön Ázsiából jön? / Ön ázsiai? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? M-------o-el--- l--ik? M_____ h_______ l_____ M-l-i- h-t-l-e- l-k-k- ---------------------- Melyik hotelben lakik? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? M-óta--an m-- -t-? M____ v__ m__ i___ M-ó-a v-n m-r i-t- ------------------ Mióta van már itt? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? M-ddig m-r-d? M_____ m_____ M-d-i- m-r-d- ------------- Meddig marad? 0
Vai Jums šeit patīk? Tetsz-k ö-ne--itt? T______ ö____ i___ T-t-z-k ö-n-k i-t- ------------------ Tetszik önnek itt? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Ö--it----ara-? Ö_ i__ n______ Ö- i-t n-a-a-? -------------- Ön itt nyaral? 0
Apciemojiet mani! Látog---on -eg --y----! L_________ m__ e_______ L-t-g-s-o- m-g e-y-z-r- ----------------------- Látogasson meg egyszer! 0
Te ir mana adrese. It--va- ---é- ---e-. I__ v__ a_ é_ c_____ I-t v-n a- é- c-m-m- -------------------- Itt van az én címem. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Lá---- --y-ás- -o--a-? L_____ e______ h______ L-t-u- e-y-á-t h-l-a-? ---------------------- Látjuk egymást holnap? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Saj--l-m--má---á- -e-ve- van. S________ m__ m__ t_____ v___ S-j-á-o-, m-r m-s t-r-e- v-n- ----------------------------- Sajnálom, már más tervem van. 0
Atā! / Čau! Szia!-/--is--át- ---gyá-------Cs---elkö-zö--snél!) S____ / V_______ (_________ / C___ e______________ S-i-! / V-s-l-t- (-i-y-z-t- / C-a- e-k-s-ö-é-n-l-) -------------------------------------------------- Szia! / Viszlát! (Vigyázat! / Csak elköszönésnél!) 0
Uz redzēšanos! Vis-o-t-át---a! V______________ V-s-o-t-á-á-r-! --------------- Viszontlátásra! 0
Uz drīzu redzēšanos! N--s--á-a-tal-lkozu-k!-- ---öze-i -i--o-t-á-ásra! N________ t___________ / A k_____ v______________ N-m-o-á-a t-l-l-o-u-k- / A k-z-l- v-s-o-t-á-á-r-! ------------------------------------------------- Nemsokára találkozunk! / A közeli viszontlátásra! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…