Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   sk Zoznámenie

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tri]

Zoznámenie

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! A-o-! A____ A-o-! ----- Ahoj! 0
Labdien! Dob-ý --ň! D____ d___ D-b-ý d-ň- ---------- Dobrý deň! 0
Kā klājas? / Kā iet? A---s- --rí? A__ s_ d____ A-o s- d-r-? ------------ Ako sa darí? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? P-chá--a-e-z------y? P_________ z E______ P-c-á-z-t- z E-r-p-? -------------------- Pochádzate z Európy? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? P-chádz--- - ---r-k-? P_________ z A_______ P-c-á-z-t- z A-e-i-y- --------------------- Pochádzate z Ameriky? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? P------ate --Á--e? P_________ z Á____ P-c-á-z-t- z Á-i-? ------------------ Pochádzate z Ázie? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? V --o-om-hot--i----a-e? V k_____ h_____ b______ V k-o-o- h-t-l- b-v-t-? ----------------------- V ktorom hoteli bývate? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? A-- d-----t- u- tu? A__ d___ s__ u_ t__ A-o d-h- s-e u- t-? ------------------- Ako dlho ste už tu? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? A-o-dlh---o-t---t-? A__ d___ z_________ A-o d-h- z-s-a-e-e- ------------------- Ako dlho zostanete? 0
Vai Jums šeit patīk? Páč--sa-vá--tu? P___ s_ v__ t__ P-č- s- v-m t-? --------------- Páči sa vám tu? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? S---t- -- -----enke? S__ t_ n_ d_________ S-e t- n- d-v-l-n-e- -------------------- Ste tu na dovolenke? 0
Apciemojiet mani! Navšt-vt- m---i--ed-! N________ m_ n_______ N-v-t-v-e m- n-e-e-y- --------------------- Navštívte ma niekedy! 0
Te ir mana adrese. Tu-je-moj- --r--a. T_ j_ m___ a______ T- j- m-j- a-r-s-. ------------------ Tu je moja adresa. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? U-i--m- ----ajtra? U______ s_ z______ U-i-í-e s- z-j-r-? ------------------ Uvidíme sa zajtra? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. J- m- ľ---- -ž----čo-m--. J_ m_ ľ____ u_ n____ m___ J- m- ľ-t-, u- n-e-o m-m- ------------------------- Je mi ľúto, už niečo mám. 0
Atā! / Čau! Čau! Č___ Č-u- ---- Čau! 0
Uz redzēšanos! Dovidenia! D_________ D-v-d-n-a- ---------- Dovidenia! 0
Uz drīzu redzēšanos! Do -k-r-ho-v-de--a! D_ s______ v_______ D- s-o-é-o v-d-n-a- ------------------- Do skorého videnia! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…