Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   bg Числата

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [седем]

7 [sedem]

Числата

[Chislata]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Es skaitu: А- бро-: Аз броя: А- б-о-: -------- Аз броя: 0
A-------: Az broya: A- b-o-a- --------- Az broya:
viens, divi, trīs едн-, дв-,--ри едно, две, три е-н-, д-е- т-и -------------- едно, две, три 0
e--o,-d-e,--ri edno, dve, tri e-n-, d-e- t-i -------------- edno, dve, tri
Es skaitu līdz trīs. Аз --оя--о-т--. Аз броя до три. А- б-о- д- т-и- --------------- Аз броя до три. 0
Az b--y- do tri. Az broya do tri. A- b-o-a d- t-i- ---------------- Az broya do tri.
Es skaitu tālāk: Аз про--лжав-м--а-б---: Аз продължавам да броя: А- п-о-ъ-ж-в-м д- б-о-: ----------------------- Аз продължавам да броя: 0
A- pr-d--zhav-m--a-b---a: Az prodylzhavam da broya: A- p-o-y-z-a-a- d- b-o-a- ------------------------- Az prodylzhavam da broya:
četri, pieci, seši, ч-т---,--е-- -е-т, четири, пет, шест, ч-т-р-, п-т- ш-с-, ------------------ четири, пет, шест, 0
c--tiri, ---,---e-t, chetiri, pet, shest, c-e-i-i- p-t- s-e-t- -------------------- chetiri, pet, shest,
septiņi, astoņi, deviņi с--е-, -се-----в-т седем, осем, девет с-д-м- о-е-, д-в-т ------------------ седем, осем, девет 0
se-e-- os-m- d--et sedem, osem, devet s-d-m- o-e-, d-v-t ------------------ sedem, osem, devet
Es skaitu. Аз -роя. Аз броя. А- б-о-. -------- Аз броя. 0
A- broya. Az broya. A- b-o-a- --------- Az broya.
Tu skaiti. Ти -р---. Ти броиш. Т- б-о-ш- --------- Ти броиш. 0
Ti-b-oi--. Ti broish. T- b-o-s-. ---------- Ti broish.
Viņš skaita. Той ---и. Той брои. Т-й б-о-. --------- Той брои. 0
Toy-br--. Toy broi. T-y b-o-. --------- Toy broi.
Viens. Pirmais. Е-но. --р-и. Едно. Първи. Е-н-. П-р-и- ------------ Едно. Първи. 0
E---. --rvi. Edno. Pyrvi. E-n-. P-r-i- ------------ Edno. Pyrvi.
Divi. Otrais. Дв-. В---и. Две. Втори. Д-е- В-о-и- ----------- Две. Втори. 0
D-e. V----. Dve. Vtori. D-e- V-o-i- ----------- Dve. Vtori.
Trīs. Trešais. Три--Трети. Три. Трети. Т-и- Т-е-и- ----------- Три. Трети. 0
T-i.---eti. Tri. Treti. T-i- T-e-i- ----------- Tri. Treti.
Četri. Ceturtais. Ч-ти-------вър--. Четири. Четвърти. Ч-т-р-. Ч-т-ъ-т-. ----------------- Четири. Четвърти. 0
C-e--r-. -he-v-r-i. Chetiri. Chetvyrti. C-e-i-i- C-e-v-r-i- ------------------- Chetiri. Chetvyrti.
Pieci. Piektais. Пет--П---. Пет. Пети. П-т- П-т-. ---------- Пет. Пети. 0
Pet. -e-i. Pet. Peti. P-t- P-t-. ---------- Pet. Peti.
Seši. Sestais. Ш---- Ш----. Шест. Шести. Ш-с-. Ш-с-и- ------------ Шест. Шести. 0
S-es-. -h-sti. Shest. Shesti. S-e-t- S-e-t-. -------------- Shest. Shesti.
Septiņi. Septītais. Се-е-. -е-ми. Седем. Седми. С-д-м- С-д-и- ------------- Седем. Седми. 0
S--e---S-dm-. Sedem. Sedmi. S-d-m- S-d-i- ------------- Sedem. Sedmi.
Astoņi. Astotais. Ос--. Ос-и. Осем. Осми. О-е-. О-м-. ----------- Осем. Осми. 0
O-e-----m-. Osem. Osmi. O-e-. O-m-. ----------- Osem. Osmi.
Deviņi. Devītais. Де--т- Д---т-. Девет. Девети. Д-в-т- Д-в-т-. -------------- Девет. Девети. 0
Deve-. -e-e--. Devet. Deveti. D-v-t- D-v-t-. -------------- Devet. Deveti.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!