Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   eo Ciferoj

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [sep]

Ciferoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Es skaitu: M---a----as: M_ k________ M- k-l-u-a-: ------------ Mi kalkulas: 0
viens, divi, trīs un-,--u, --i u___ d__ t__ u-u- d-, t-i ------------ unu, du, tri 0
Es skaitu līdz trīs. Mi-ka-kul-s -i- -r-. M_ k_______ ĝ__ t___ M- k-l-u-a- ĝ-s t-i- -------------------- Mi kalkulas ĝis tri. 0
Es skaitu tālāk: Mi plu ka-k-las: M_ p__ k________ M- p-u k-l-u-a-: ---------------- Mi plu kalkulas: 0
četri, pieci, seši, k-ar,-------ses, k____ k____ s___ k-a-, k-i-, s-s- ---------------- kvar, kvin, ses, 0
septiņi, astoņi, deviņi sep--o-,---ŭ s___ o__ n__ s-p- o-, n-ŭ ------------ sep, ok, naŭ 0
Es skaitu. Mi ka-kul--. M_ k________ M- k-l-u-a-. ------------ Mi kalkulas. 0
Tu skaiti. Vi-ka-kulas. V_ k________ V- k-l-u-a-. ------------ Vi kalkulas. 0
Viņš skaita. Li-k--ku---. L_ k________ L- k-l-u-a-. ------------ Li kalkulas. 0
Viens. Pirmais. Un----a----a. U___ L_ u____ U-u- L- u-u-. ------------- Unu. La unua. 0
Divi. Otrais. Du--L--d--. D__ L_ d___ D-. L- d-a- ----------- Du. La dua. 0
Trīs. Trešais. Tr-- La-----. T___ L_ t____ T-i- L- t-i-. ------------- Tri. La tria. 0
Četri. Ceturtais. Kv--- -- ---ra. K____ L_ k_____ K-a-. L- k-a-a- --------------- Kvar. La kvara. 0
Pieci. Piektais. Kv-n- La k--n-. K____ L_ k_____ K-i-. L- k-i-a- --------------- Kvin. La kvina. 0
Seši. Sestais. S-s- La-s---. S___ L_ s____ S-s- L- s-s-. ------------- Ses. La sesa. 0
Septiņi. Septītais. S-p. L------. S___ L_ s____ S-p- L- s-p-. ------------- Sep. La sepa. 0
Astoņi. Astotais. O-. -- --a. O__ L_ o___ O-. L- o-a- ----------- Ok. La oka. 0
Deviņi. Devītais. Naŭ.-La-na-a. N___ L_ n____ N-ŭ- L- n-ŭ-. ------------- Naŭ. La naŭa. 0

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!