Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   ha Kidaya

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [bakwai]

Kidaya

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Ina---r--: I__ k_____ I-a k-r-a- ---------- Ina kirga: 0
viens, divi, trīs d-----i-- --u d___ b___ u__ d-y- b-y- u-u ------------- daya biyu uku 0
Es skaitu līdz trīs. N- ---a---z-------. N_ ƙ_____ z___ u___ N- ƙ-d-y- z-w- u-u- ------------------- Na ƙidaya zuwa uku. 0
Es skaitu tālāk: In- ----ab--da-k-r--w-: I__ c_ g___ d_ k_______ I-a c- g-b- d- k-r-a-a- ----------------------- Ina ci gaba da kirgawa: 0
četri, pieci, seši, hu-u--b-y-r, shida, h____ b_____ s_____ h-d-, b-y-r- s-i-a- ------------------- hudu, biyar, shida, 0
septiņi, astoņi, deviņi b----- ta-wa- ---a b_____ t_____ t___ b-k-a- t-k-a- t-r- ------------------ bakwai takwas tara 0
Es skaitu. i-a--i-ga i__ k____ i-a k-r-a --------- ina kirga 0
Tu skaiti. k- ---ga k_ k____ k- k-r-a -------- ka kirga 0
Viņš skaita. An---da. A_ f____ A- f-d-. -------- An fada. 0
Viens. Pirmais. D-ya.--a-f--k-. D____ N_ f_____ D-y-. N- f-r-o- --------------- Daya. Na farko. 0
Divi. Otrais. Biy-.-N--b-y-. B____ N_ b____ B-y-. N- b-y-. -------------- Biyu. Na biyu. 0
Trīs. Trešais. Uk---Na-uk-. U___ N_ u___ U-u- N- u-u- ------------ Uku. Na uku. 0
Četri. Ceturtais. H--u.--a hu--. H____ N_ h____ H-d-. N- h-d-. -------------- Hudu. Na hudu. 0
Pieci. Piektais. Bi---- -a----a-. B_____ N_ b_____ B-y-r- N- b-y-r- ---------------- Biyar. Na biyar. 0
Seši. Sestais. Sh--a- Na -hid-. S_____ N_ s_____ S-i-a- N- s-i-a- ---------------- Shida. Na shida. 0
Septiņi. Septītais. B--wai---- --k-a-. B______ N_ b______ B-k-a-. N- b-k-a-. ------------------ Bakwai. Na bakwai. 0
Astoņi. Astotais. T---a-. N- tak--s. T______ N_ t______ T-k-a-. N- t-k-a-. ------------------ Takwas. Na takwas. 0
Deviņi. Devītais. Tara -- -a-a. T___ N_ t____ T-r- N- t-r-. ------------- Tara Na tara. 0

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!