Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   kk Сандар

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [жеті]

7 [jeti]

Сандар

Sandar

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: М-н -----м--: М__ с________ М-н с-н-й-ы-: ------------- Мен санаймын: 0
M-n -a-ay---: M__ s________ M-n s-n-y-ı-: ------------- Men sanaymın:
viens, divi, trīs Бір--екі- -ш Б___ е___ ү_ Б-р- е-і- ү- ------------ Бір, екі, үш 0
B--- ---,-üş B___ e___ ü_ B-r- e-i- ü- ------------ Bir, eki, üş
Es skaitu līdz trīs. М-- -шке дейін -а-а---н. М__ ү___ д____ с________ М-н ү-к- д-й-н с-н-й-ы-. ------------------------ Мен үшке дейін санаймын. 0
M---üş-e d-y-- sa--ymın. M__ ü___ d____ s________ M-n ü-k- d-y-n s-n-y-ı-. ------------------------ Men üşke deyin sanaymın.
Es skaitu tālāk: Ме- -рі-қ-р-й--анайм-н: М__ ә__ қ____ с________ М-н ә-і қ-р-й с-н-й-ы-: ----------------------- Мен әрі қарай санаймын: 0
Men--ri-qaray---na-mı-: M__ ä__ q____ s________ M-n ä-i q-r-y s-n-y-ı-: ----------------------- Men äri qaray sanaymın:
četri, pieci, seši, төр-- -е-, а--ы, т____ б___ а____ т-р-, б-с- а-т-, ---------------- төрт, бес, алты, 0
tö--- b--,-al--, t____ b___ a____ t-r-, b-s- a-t-, ---------------- tört, bes, altı,
septiņi, astoņi, deviņi же--- се---, т-ғыз ж____ с_____ т____ ж-т-, с-г-з- т-ғ-з ------------------ жеті, сегіз, тоғыз 0
je--, ----z- -oğ-z j____ s_____ t____ j-t-, s-g-z- t-ğ-z ------------------ jeti, segiz, toğız
Es skaitu. М-- сан-йм--. М__ с________ М-н с-н-й-ы-. ------------- Мен санаймын. 0
M-n --n-ym--. M__ s________ M-n s-n-y-ı-. ------------- Men sanaymın.
Tu skaiti. С----а-айс-ң. С__ с________ С-н с-н-й-ы-. ------------- Сен санайсың. 0
S-- --n-y-ıñ. S__ s________ S-n s-n-y-ı-. ------------- Sen sanaysıñ.
Viņš skaita. Ол-сан-й--. О_ с_______ О- с-н-й-ы- ----------- Ол санайды. 0
O- -an-y-ı. O_ s_______ O- s-n-y-ı- ----------- Ol sanaydı.
Viens. Pirmais. Бір. --рін--. Б___ Б_______ Б-р- Б-р-н-і- ------------- Бір. Бірінші. 0
B--.-Biri---. B___ B_______ B-r- B-r-n-i- ------------- Bir. Birinşi.
Divi. Otrais. Екі.----н--. Е___ Е______ Е-і- Е-і-ш-. ------------ Екі. Екінші. 0
E--- E-inş-. E___ E______ E-i- E-i-ş-. ------------ Eki. Ekinşi.
Trīs. Trešais. Үш--Ү-ін-і. Ү__ Ү______ Ү-. Ү-і-ш-. ----------- Үш. Үшінші. 0
Ü-. Üş-nşi. Ü__ Ü______ Ü-. Ü-i-ş-. ----------- Üş. Üşinşi.
Četri. Ceturtais. Тө--- -өрт---і. Т____ Т________ Т-р-. Т-р-і-ш-. --------------- Төрт. Төртінші. 0
Tö-t.-Tör-----. T____ T________ T-r-. T-r-i-ş-. --------------- Tört. Törtinşi.
Pieci. Piektais. Б-с--Бес--ші. Б___ Б_______ Б-с- Б-с-н-і- ------------- Бес. Бесінші. 0
Bes--B----ş-. B___ B_______ B-s- B-s-n-i- ------------- Bes. Besinşi.
Seši. Sestais. Ал-----л-ы-шы. А____ А_______ А-т-. А-т-н-ы- -------------- Алты. Алтыншы. 0
A--ı------nş-. A____ A_______ A-t-. A-t-n-ı- -------------- Altı. Altınşı.
Septiņi. Septītais. Ж-ті. Ж--і-ші. Ж____ Ж_______ Ж-т-. Ж-т-н-і- -------------- Жеті. Жетінші. 0
Je-------i---. J____ J_______ J-t-. J-t-n-i- -------------- Jeti. Jetinşi.
Astoņi. Astotais. Се---. -------ш-. С_____ С_________ С-г-з- С-г-з-н-і- ----------------- Сегіз. Сегізінші. 0
S-g-z. -egi-i---. S_____ S_________ S-g-z- S-g-z-n-i- ----------------- Segiz. Segizinşi.
Deviņi. Devītais. Тоғыз- --ғызынш-. Т_____ Т_________ Т-ғ-з- Т-ғ-з-н-ы- ----------------- Тоғыз. Тоғызыншы. 0
To-ı----o-ız-nşı. T_____ T_________ T-ğ-z- T-ğ-z-n-ı- ----------------- Toğız. Toğızınşı.

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!