Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   vi Số

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [Bảy]

Số

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vjetnamiešu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: T-i đ-m: T__ đ___ T-i đ-m- -------- Tôi đếm: 0
viens, divi, trīs m-t,--a----a m___ h___ b_ m-t- h-i- b- ------------ một, hai, ba 0
Es skaitu līdz trīs. Tôi-đếm đến ba. T__ đ__ đ__ b__ T-i đ-m đ-n b-. --------------- Tôi đếm đến ba. 0
Es skaitu tālāk: T---đ---t--p: T__ đ__ t____ T-i đ-m t-ế-: ------------- Tôi đếm tiếp: 0
četri, pieci, seši, bố-- n-m-----, b___ n___ s___ b-n- n-m- s-u- -------------- bốn, năm, sáu, 0
septiņi, astoņi, deviņi b----tá-- c-ín b___ t___ c___ b-y- t-m- c-í- -------------- bảy, tám, chín 0
Es skaitu. T-i--ế-. T__ đ___ T-i đ-m- -------- Tôi đếm. 0
Tu skaiti. B----ếm. B__ đ___ B-n đ-m- -------- Bạn đếm. 0
Viņš skaita. Anh-----ế-. A__ ấ_ đ___ A-h ấ- đ-m- ----------- Anh ấy đếm. 0
Viens. Pirmais. M-t. ---ờ--th- -h-t. M___ N____ t__ n____ M-t- N-ư-i t-ứ n-ấ-. -------------------- Một. Người thứ nhất. 0
Divi. Otrais. H-i- ----i --- -ai /---ì. H___ N____ t__ h__ / n___ H-i- N-ư-i t-ứ h-i / n-ì- ------------------------- Hai. Người thứ hai / nhì. 0
Trīs. Trešais. B-- --ư---t-ứ -a. B__ N____ t__ b__ B-. N-ư-i t-ứ b-. ----------------- Ba. Người thứ ba. 0
Četri. Ceturtais. Bốn--N-ườ--t-- tư. B___ N____ t__ t__ B-n- N-ư-i t-ứ t-. ------------------ Bốn. Người thứ tư. 0
Pieci. Piektais. N--.---ười-thứ-nă-. N___ N____ t__ n___ N-m- N-ư-i t-ứ n-m- ------------------- Năm. Người thứ năm. 0
Seši. Sestais. S-----g--i--hứ sáu. S___ N____ t__ s___ S-u- N-ư-i t-ứ s-u- ------------------- Sáu. Người thứ sáu. 0
Septiņi. Septītais. Bảy----ườ- thứ -ảy. B___ N____ t__ b___ B-y- N-ư-i t-ứ b-y- ------------------- Bảy. Người thứ bảy. 0
Astoņi. Astotais. T-m.-N--ờ---h- tám. T___ N____ t__ t___ T-m- N-ư-i t-ứ t-m- ------------------- Tám. Người thứ tám. 0
Deviņi. Devītais. Ch--. -g-ờ- -h- --ín. C____ N____ t__ c____ C-í-. N-ư-i t-ứ c-í-. --------------------- Chín. Người thứ chín. 0

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!