Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   cs Dny v týdnu

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [devět]

Dny v týdnu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
pirmdiena p--dělí pondělí p-n-ě-í ------- pondělí 0
otrdiena út--ý úterý ú-e-ý ----- úterý 0
trešdiena st---a středa s-ř-d- ------ středa 0
ceturtdiena č---tek čtvrtek č-v-t-k ------- čtvrtek 0
piektdiena p---k pátek p-t-k ----- pátek 0
sestdiena s--o-a sobota s-b-t- ------ sobota 0
svētdiena n-d-le neděle n-d-l- ------ neděle 0
nedēļa tý--n týden t-d-n ----- týden 0
no pirmdienas līdz svētdienai o- -on--l- d---ed-le od pondělí do neděle o- p-n-ě-í d- n-d-l- -------------------- od pondělí do neděle 0
Pirmā diena ir pirmdiena. P--n--d-n je-p----l-. První den je pondělí. P-v-í d-n j- p-n-ě-í- --------------------- První den je pondělí. 0
Otrā diena ir otrdiena. D-u-ý --n j-----rý. Druhý den je úterý. D-u-ý d-n j- ú-e-ý- ------------------- Druhý den je úterý. 0
Trešā diena ir trešdiena. T--tí--en-je-stř-d-. Třetí den je středa. T-e-í d-n j- s-ř-d-. -------------------- Třetí den je středa. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Č--rt- --- -e---vr--k. Čtvrtý den je čtvrtek. Č-v-t- d-n j- č-v-t-k- ---------------------- Čtvrtý den je čtvrtek. 0
Piektā diena ir piektdiena. Pátý den-j- p---k. Pátý den je pátek. P-t- d-n j- p-t-k- ------------------ Pátý den je pátek. 0
Sestā diena ir sestdiena. Šest- --n-je sob---. Šestý den je sobota. Š-s-ý d-n j- s-b-t-. -------------------- Šestý den je sobota. 0
Septītā diena ir svētdiena. S-dm- de- -- n-děle. Sedmý den je neděle. S-d-ý d-n j- n-d-l-. -------------------- Sedmý den je neděle. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Tý-e- má---dm -ní. Týden má sedm dní. T-d-n m- s-d- d-í- ------------------ Týden má sedm dní. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. P-a-uj--e jen-pět---í. Pracujeme jen pět dní. P-a-u-e-e j-n p-t d-í- ---------------------- Pracujeme jen pět dní. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!