Մ-զ-պետ--է--ա--և-բ----:
Մ__ պ___ է հ__ և բ_____
Մ-զ պ-տ- է հ-ց և բ-ի-ձ-
-----------------------
Մեզ պետք է հաց և բրինձ: 0 Me------------t-----v -r--dzM__ p____ e h____ y__ b_____M-z p-t-’ e h-t-’ y-v b-i-d-----------------------------Mez petk’ e hats’ yev brindz
Մե- -----է-ձ-ւ- - բ--շտեքս:
Մ__ պ___ է ձ___ և բ________
Մ-զ պ-տ- է ձ-ւ- և բ-ֆ-տ-ք-:
---------------------------
Մեզ պետք է ձուկ և բիֆշտեքս: 0 M-----t-’ ---z-k --- -i---tek-sM__ p____ e d___ y__ b_________M-z p-t-’ e d-u- y-v b-f-h-e-’--------------------------------Mez petk’ e dzuk yev bifshtek’s
Մ----ե-- --պի-ցա-- ս-ա-ետտ-:
Մ__ պ___ է պ____ և ս________
Մ-զ պ-տ- է պ-ց-ա և ս-ա-ե-տ-:
----------------------------
Մեզ պետք է պիցցա և սպագետտի: 0 Mez-pe-k’ e-----’t-’a-y-v -p--et-iM__ p____ e p________ y__ s_______M-z p-t-’ e p-t-’-s-a y-v s-a-e-t-----------------------------------Mez petk’ e pits’ts’a yev spagetti
ՈՒրիշ--՞-- է-մեզ ----ավ--:
Ո____ ի___ է մ__ հ________
Ո-ր-շ ի-ն- է մ-զ հ-ր-ա-ո-:
--------------------------
ՈՒրիշ ի՞նչ է մեզ հարկավոր: 0 Uris- i՞nc-’-- mez---rk-vorU____ i_____ e m__ h_______U-i-h i-n-h- e m-z h-r-a-o----------------------------Urish i՞nch’ e mez harkavor
Մե--ապո--ի համար գ---ր---պ--ի-որ-է պ-տք:
Մ__ ա_____ հ____ գ____ և պ______ է պ____
Մ-զ ա-ո-ր- հ-մ-ր գ-զ-ր և պ-մ-դ-ր է պ-տ-:
----------------------------------------
Մեզ ապուրի համար գազար և պոմիդոր է պետք: 0 Mez-a-u-i h-m-r --z-r -e- -omido- - pet-’M__ a____ h____ g____ y__ p______ e p____M-z a-u-i h-m-r g-z-r y-v p-m-d-r e p-t-’-----------------------------------------Mez apuri hamar gazar yev pomidor e petk’
Mūsu valodu ietekmē arī mediji.
Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu.
Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas.
Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga.
Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās.
Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums.
Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu.
Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams.
Tā mēs simulējam īstu sarunu.
Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu.
Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti.
Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti.
Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam.
Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas.
Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes.
Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas.
Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu.
Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda.
Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā.
Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina.
Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu.
Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta.
Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski.
Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt.
Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības.
Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu.
Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski!
Mēs esam priecīgi par to!