Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   hu Évszakok és időjárás

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [tizenhat]

Évszakok és időjárás

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: E--k----é-sz-k--: E___ a_ é________ E-e- a- é-s-a-o-: ----------------- Ezek az évszakok: 0
pavasaris, vasara, ta-a--,-n-ár, t______ n____ t-v-s-, n-á-, ------------- tavasz, nyár, 0
rudens un ziema. ős---s-tél. ő__ é_ t___ ő-z é- t-l- ----------- ősz és tél. 0
Vasara ir karsta. A --á- f--ró. A n___ f_____ A n-á- f-r-ó- ------------- A nyár forró. 0
Vasarā spīd saule. N--r-- -ü- - na-. N_____ s__ a n___ N-á-o- s-t a n-p- ----------------- Nyáron süt a nap. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Nyáro- s--ret-n- --t-l--. N_____ s________ s_______ N-á-o- s-e-e-ü-k s-t-l-i- ------------------------- Nyáron szeretünk sétálni. 0
Ziema ir auksta. A-té- h--e-. A t__ h_____ A t-l h-d-g- ------------ A tél hideg. 0
Ziemā snieg vai līst. T-len--a-az--- --gy------ő ----. T____ h_______ v___ a_ e__ e____ T-l-n h-v-z-k- v-g- a- e-ő e-i-. -------------------------------- Télen havazik, vagy az eső esik. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. T---- --í--s--------u-k --th--. T____ s_______ m_______ o______ T-l-n s-í-e-e- m-r-d-n- o-t-o-. ------------------------------- Télen szívesen maradunk otthon. 0
Ir auksts. H-de- va-. H____ v___ H-d-g v-n- ---------- Hideg van. 0
Līst. Esi--a-----. E___ a_ e___ E-i- a- e-ő- ------------ Esik az eső. 0
Ir vējains. S-eles-idő-v-n. S_____ i__ v___ S-e-e- i-ő v-n- --------------- Szeles idő van. 0
Ir silts. Mele--v-n. M____ v___ M-l-g v-n- ---------- Meleg van. 0
Ir saulains. Na-o- idő-v-n. N____ i__ v___ N-p-s i-ő v-n- -------------- Napos idő van. 0
Ir skaidrs laiks. Der----i-ő-va-. D_____ i__ v___ D-r-l- i-ő v-n- --------------- Derült idő van. 0
Kāds šodien ir laiks? M---e---a ---i--? M_____ m_ a_ i___ M-l-e- m- a- i-ő- ----------------- Milyen ma az idő? 0
Šodien ir auksts. M- h-de- ---. M_ h____ v___ M- h-d-g v-n- ------------- Ma hideg van. 0
Šodien ir silts. Ma m--eg--a-. M_ m____ v___ M- m-l-g v-n- ------------- Ma meleg van. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!