Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   zh 四季和天气

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16[十六]

16 [Shíliù]

四季和天气

[sìjì hé tiānqì]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: 这是---中--四季-： 这是 一年中的 四季 ： 这- 一-中- 四- ： ------------ 这是 一年中的 四季 ： 0
zh--s---yī--iá- z-ō-- ----ì--: zhè shì yī nián zhōng de sìjì: z-è s-ì y- n-á- z-ō-g d- s-j-: ------------------------------ zhè shì yī nián zhōng de sìjì:
pavasaris, vasara, 春-- -天 春天, 夏天 春-, 夏- ------ 春天, 夏天 0
Chūnt--n----à-i-n Chūntiān, xiàtiān C-ū-t-ā-, x-à-i-n ----------------- Chūntiān, xiàtiān
rudens un ziema. 秋- - 冬天 秋天 和 冬天 秋- 和 冬- ------- 秋天 和 冬天 0
qiū-iān-hé dōngtiān qiūtiān hé dōngtiān q-ū-i-n h- d-n-t-ā- ------------------- qiūtiān hé dōngtiān
Vasara ir karsta. 夏天-很-热 。 夏天 很 热 。 夏- 很 热 。 -------- 夏天 很 热 。 0
x-à-i-n hěn -è. xiàtiān hěn rè. x-à-i-n h-n r-. --------------- xiàtiān hěn rè.
Vasarā spīd saule. 夏天 总--出-阳-。 夏天 总是 出太阳 。 夏- 总- 出-阳 。 ----------- 夏天 总是 出太阳 。 0
X-à--ān z-n- --- -hū -à-y-n-. Xiàtiān zǒng shì chū tàiyáng. X-à-i-n z-n- s-ì c-ū t-i-á-g- ----------------------------- Xiàtiān zǒng shì chū tàiyáng.
Vasarā mēs ejam pastaigāties. 夏- 我们-喜--- 散步-。 夏天 我们 喜欢 去 散步 。 夏- 我- 喜- 去 散- 。 --------------- 夏天 我们 喜欢 去 散步 。 0
Xià---n --m-- --hu------sà--ù. Xiàtiān wǒmen xǐhuān qù sànbù. X-à-i-n w-m-n x-h-ā- q- s-n-ù- ------------------------------ Xiàtiān wǒmen xǐhuān qù sànbù.
Ziema ir auksta. 冬天-- - 。 冬天 很 冷 。 冬- 很 冷 。 -------- 冬天 很 冷 。 0
Dō---i-n --n---ng. Dōngtiān hěn lěng. D-n-t-ā- h-n l-n-. ------------------ Dōngtiān hěn lěng.
Ziemā snieg vai līst. 冬---雪 - 下雨-。 冬天 下雪 或 下雨 。 冬- 下- 或 下- 。 ------------ 冬天 下雪 或 下雨 。 0
Dōn--iā- xià-xu--huò -ià-yǔ. Dōngtiān xià xuě huò xià yǔ. D-n-t-ā- x-à x-ě h-ò x-à y-. ---------------------------- Dōngtiān xià xuě huò xià yǔ.
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. 冬--我--喜- 呆在-家里-。 冬天 我们 喜欢 呆在 家里 。 冬- 我- 喜- 呆- 家- 。 ---------------- 冬天 我们 喜欢 呆在 家里 。 0
D--gti-n-wǒ--n xǐh-ā----- zà- --ā-ǐ. Dōngtiān wǒmen xǐhuān dāi zài jiālǐ. D-n-t-ā- w-m-n x-h-ā- d-i z-i j-ā-ǐ- ------------------------------------ Dōngtiān wǒmen xǐhuān dāi zài jiālǐ.
Ir auksts. 天--很-冷 天气 很 冷 天- 很 冷 ------ 天气 很 冷 0
Tiān-ì--ěn --ng Tiānqì hěn lěng T-ā-q- h-n l-n- --------------- Tiānqì hěn lěng
Līst. 天 在--雨 天 在 下雨 天 在 下- ------ 天 在 下雨 0
ti-- --i----yǔ tiān zàixià yǔ t-ā- z-i-i- y- -------------- tiān zàixià yǔ
Ir vējains. 有-风-。 有 风 。 有 风 。 ----- 有 风 。 0
y-u--ē--. yǒu fēng. y-u f-n-. --------- yǒu fēng.
Ir silts. 天 -- 。 天 暖和 。 天 暖- 。 ------ 天 暖和 。 0
T--- -uǎ-h-o. Tiān nuǎnhuo. T-ā- n-ǎ-h-o- ------------- Tiān nuǎnhuo.
Ir saulains. 阳- --- -- 。 阳光 灿烂的 天气 。 阳- 灿-的 天- 。 ----------- 阳光 灿烂的 天气 。 0
Y-n-gu-ng-cà-làn-de tiā--ì. Yángguāng cànlàn de tiānqì. Y-n-g-ā-g c-n-à- d- t-ā-q-. --------------------------- Yángguāng cànlàn de tiānqì.
Ir skaidrs laiks. 天- -朗-。 天气 晴朗 。 天- 晴- 。 ------- 天气 晴朗 。 0
T-------í-g-ǎ-g. Tiānqì qínglǎng. T-ā-q- q-n-l-n-. ---------------- Tiānqì qínglǎng.
Kāds šodien ir laiks? 今- -气 -么--? 今天 天气 怎么样 ? 今- 天- 怎-样 ? ----------- 今天 天气 怎么样 ? 0
Jīn---n t--nq---ěn-e---ng? Jīntiān tiānqì zěnme yàng? J-n-i-n t-ā-q- z-n-e y-n-? -------------------------- Jīntiān tiānqì zěnme yàng?
Šodien ir auksts. 今- 天气 很冷 。 今天 天气 很冷 。 今- 天- 很- 。 ---------- 今天 天气 很冷 。 0
Jī--i-- ---n-ì-hěn-lěn-. Jīntiān tiānqì hěn lěng. J-n-i-n t-ā-q- h-n l-n-. ------------------------ Jīntiān tiānqì hěn lěng.
Šodien ir silts. 今天 ---暖--。 今天 天气 暖和 。 今- 天- 暖- 。 ---------- 今天 天气 暖和 。 0
J----ān -i-n-ì ---n-uo. Jīntiān tiānqì nuǎnhuo. J-n-i-n t-ā-q- n-ǎ-h-o- ----------------------- Jīntiān tiānqì nuǎnhuo.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!