এখ-নে-আম-- -পার্ট----ট-৷
এ__ আ__ এ______ ৷
এ-া-ে আ-া- এ-া-্-ম-ন-ট ৷
------------------------
এখানে আমার এপার্টমেন্ট ৷ 0 ē-h-n- --ā-a-ēpā-ṭa-ē--aē_____ ā____ ē__________ē-h-n- ā-ā-a ē-ā-ṭ-m-n-a------------------------ēkhānē āmāra ēpārṭamēnṭa
ও-ানে ---র ক----উ-ার---ে ৷
ও__ আ__ ক_____ আ_ ৷
ও-া-ে আ-া- ক-্-ি-ট-র আ-ে ৷
--------------------------
ওখানে আমার কম্পিউটার আছে ৷ 0 Ōk-ānē-----a -a--i'u-----āc-ēŌ_____ ā____ k__________ ā___Ō-h-n- ā-ā-a k-m-i-u-ā-a ā-h------------------------------Ōkhānē āmāra kampi'uṭāra āchē
Katrai valodai ir sava leksika.
To sastāda noteikts vārdu skaits.
Vārds - ta ir neatkarīga valodnieciska vienība.
Vārdiem vienmēr ir atšķirīga nozīme.
Tas tos nošķir no skaņām un zilbēm.
Katrā valodā vārdu skaits ir savādāks.
Angļu valodā, piemēram, ir ļoti daudz vārdu.
Tā leksikas kategorijā ir pasaules čempions..
Mūsdienās angļu valodai ir vairāk kā viens miljons vārdu.
Oksfordas vārdnīcā ir vairāk kā 600 000 vārdu.
Ķīniešu, spāņu un krievu valodās to ir daudz mazāk.
Valodas leksika ir atkarīga arī no tās vēstures.
Angļu valoda ir daudzu citu valodu un kultūru ietekmēta.
Tā rezultātā angļu valodas leksika ir ievērojami paplašinājusies.
Bet vēl jo projām angļu valodas leksika tikai pieaug.
Eksperti rēķina, ka katru dienu tiek pievienoti 15 jauni vārdi.
To izcelsme pamatā meklējama jaunajos medijos.
Te netiek skaitīta zinātniskā terminoloģija.
Jo vienā ķīmijas terminoloģijā ir tūkstošiem vārdu.
Gandrīz katrā valodā garie vārdi tiek lietoti mazāk kā īsie.
Un lielākā daļa runātāju izmanto dažus vārdus.
Tādēļ mēs izšķiramies starp aktīvo un pasīvo leksiku.
Pie pasīvās leksikas pieder vārdi, kurus mēs saprotam.
Bet mēs tos izmantojam ļoti reti vai nekad.
Aktīvā leksika sastāv no vārdiem, kurus mēs izmantojam bieži.
Vienkāršai sarunai vai sarakstei nepieciešami tikai daži vārdi.
Angļu valodā priekš tā pietiek ar 400 vārdiem un 40 darbības vārdiem.
Tādēļ neraizējieties, ja jūsu vārdu krājums ir ierobežots!