Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   bg Почистване на къщата

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [осемнайсет]

18 [osemnayset]

Почистване на къщата

[Pochistvane na kyshchata]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Днес ---ъб-та Д___ е с_____ Д-е- е с-б-т- ------------- Днес е събота 0
Dne- y- ----ta D___ y_ s_____ D-e- y- s-b-t- -------------- Dnes ye sybota
Šodien mums ir laiks. Д--с ни- -маме---е--. Д___ н__ и____ в_____ Д-е- н-е и-а-е в-е-е- --------------------- Днес ние имаме време. 0
Dne--nie ---me v--m-. D___ n__ i____ v_____ D-e- n-e i-a-e v-e-e- --------------------- Dnes nie imame vreme.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Д--- --е---ст-м-ж-ли--то. Д___ н__ ч_____ ж________ Д-е- н-е ч-с-и- ж-л-щ-т-. ------------------------- Днес ние чистим жилището. 0
D-e---i- --is-----h------he--. D___ n__ c______ z____________ D-e- n-e c-i-t-m z-i-i-h-h-t-. ------------------------------ Dnes nie chistim zhilishcheto.
Es uzkopju vannas istabu. А- ч-ст----н-т-. А_ ч____ б______ А- ч-с-я б-н-т-. ---------------- Аз чистя банята. 0
A---hist-- ----ata. A_ c______ b_______ A- c-i-t-a b-n-a-a- ------------------- Az chistya banyata.
Mans vīrs mazgā mašīnu. Мо-------м-е---л--а. М___ м__ м__ к______ М-я- м-ж м-е к-л-т-. -------------------- Моят мъж мие колата. 0
M---- -y-- mi- --l---. M____ m___ m__ k______ M-y-t m-z- m-e k-l-t-. ---------------------- Moyat myzh mie kolata.
Bērni tīra divriteņus. Д--ат- чист-т ---о-и-еди-е-/---л-лат-. Д_____ ч_____ в___________ / к________ Д-ц-т- ч-с-я- в-л-с-п-д-т- / к-л-л-т-. -------------------------------------- Децата чистят велосипедите / колелата. 0
D-t--ta-ch-s--a- -elos--e-i---/-k-lela--. D______ c_______ v___________ / k________ D-t-a-a c-i-t-a- v-l-s-p-d-t- / k-l-l-t-. ----------------------------------------- Detsata chistyat velosipedite / kolelata.
Vecmāmiņa aplej puķes. Баба-п-л--- ц--т-та. Б___ п_____ ц_______ Б-б- п-л-в- ц-е-я-а- -------------------- Баба полива цветята. 0
B--a -o-iva t--e-yat-. B___ p_____ t_________ B-b- p-l-v- t-v-t-a-a- ---------------------- Baba poliva tsvetyata.
Bērni uzkopj bērnu istabu. Д-ц--а -а-----в-- --т-кат- -т--. Д_____ р_________ д_______ с____ Д-ц-т- р-з-р-б-а- д-т-к-т- с-а-. -------------------------------- Децата разтребват детската стая. 0
D-ts-ta r----e-vat---t-kata st--a. D______ r_________ d_______ s_____ D-t-a-a r-z-r-b-a- d-t-k-t- s-a-a- ---------------------------------- Detsata raztrebvat detskata staya.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Моя- -----а--р---а--юрото --. М___ м__ р________ б_____ с__ М-я- м-ж р-з-р-б-а б-р-т- с-. ----------------------------- Моят мъж разтребва бюрото си. 0
M-y-t----h----t---v- b-ur-t- s-. M____ m___ r________ b______ s__ M-y-t m-z- r-z-r-b-a b-u-o-o s-. -------------------------------- Moyat myzh raztrebva byuroto si.
Es salieku veļu veļas mašīnā. Аз с-агам---ан--о в ----л-я-а. А_ с_____ п______ в п_________ А- с-а-а- п-а-е-о в п-р-л-я-а- ------------------------------ Аз слагам прането в пералнята. 0
A- s-a-a- pran--o-- --ra-nya--. A_ s_____ p______ v p__________ A- s-a-a- p-a-e-o v p-r-l-y-t-. ------------------------------- Az slagam praneto v peralnyata.
Es izkaru veļu. А- -р----ра---ран---. А_ п________ п_______ А- п-о-т-р-м п-а-е-о- --------------------- Аз простирам прането. 0
A- p---tir-m-p-an-t-. A_ p________ p_______ A- p-o-t-r-m p-a-e-o- --------------------- Az prostiram praneto.
Es gludinu veļu. Аз г--д--п--нето. А_ г____ п_______ А- г-а-я п-а-е-о- ----------------- Аз гладя прането. 0
A--g-a--a pr-n---. A_ g_____ p_______ A- g-a-y- p-a-e-o- ------------------ Az gladya praneto.
Logi ir netīri. Пр---рци----а---ъсн-. П_________ с_ м______ П-о-о-ц-т- с- м-ъ-н-. --------------------- Прозорците са мръсни. 0
Pro--rt-it---a --y-n-. P__________ s_ m______ P-o-o-t-i-e s- m-y-n-. ---------------------- Prozortsite sa mrysni.
Grīda ir netīra. По----е-----е-. П____ е м______ П-д-т е м-ъ-е-. --------------- Подът е мръсен. 0
Po-y-----m-yse-. P____ y_ m______ P-d-t y- m-y-e-. ---------------- Podyt ye mrysen.
Trauki ir netīri. Съ---ет- -а-мр-с--. С_______ с_ м______ С-д-в-т- с- м-ъ-н-. ------------------- Съдовете са мръсни. 0
Syd--e-e--- -ry---. S_______ s_ m______ S-d-v-t- s- m-y-n-. ------------------- Sydovete sa mrysni.
Kas nospodrinās logus? Ко---и-----р-з--ците? К__ ч____ п__________ К-й ч-с-и п-о-о-ц-т-? --------------------- Кой чисти прозорците? 0
Ko---h--t- -ro-or-s--e? K__ c_____ p___________ K-y c-i-t- p-o-o-t-i-e- ----------------------- Koy chisti prozortsite?
Kas izsūks putekļus? Ко--ч---и-с пр-хосм-----а--? К__ ч____ с п_______________ К-й ч-с-и с п-а-о-м-к-ч-а-а- ---------------------------- Кой чисти с прахосмукачката? 0
Koy ---st- ----a----muk-c----a? K__ c_____ s p_________________ K-y c-i-t- s p-a-h-s-u-a-h-a-a- ------------------------------- Koy chisti s prakhosmukachkata?
Kas nomazgās traukus? К-- ми--съд-в-те? К__ м__ с________ К-й м-е с-д-в-т-? ----------------- Кой мие съдовете? 0
K-- mi- s-do-e--? K__ m__ s________ K-y m-e s-d-v-t-? ----------------- Koy mie sydovete?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bulgāru (1-100) MP3 bulgāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!