Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   fr Faire le ménage

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [dix-huit]

Faire le ménage

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. A-j-u---hu-- n--s s-m-es ---e--. A___________ n___ s_____ S______ A-j-u-d-h-i- n-u- s-m-e- S-m-d-. -------------------------------- Aujourd’hui, nous sommes Samedi. 0
Šodien mums ir laiks. Au-ou--’hu-, -ou- ---n- -- te--s. A___________ n___ a____ l_ t_____ A-j-u-d-h-i- n-u- a-o-s l- t-m-s- --------------------------------- Aujourd’hui, nous avons le temps. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Au-our-’---- no-- f-iso-s--e--én--e da-s l’a--ar--me-t. A___________ n___ f______ l_ m_____ d___ l_____________ A-j-u-d-h-i- n-u- f-i-o-s l- m-n-g- d-n- l-a-p-r-e-e-t- ------------------------------------------------------- Aujourd’hui, nous faisons le ménage dans l’appartement. 0
Es uzkopju vannas istabu. Je -e--o-- la -a-l---e--a-n. J_ n______ l_ s____ d_ b____ J- n-t-o-e l- s-l-e d- b-i-. ---------------------------- Je nettoie la salle de bain. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mo- -ari-lav- -a -oitu--. M__ m___ l___ l_ v_______ M-n m-r- l-v- l- v-i-u-e- ------------------------- Mon mari lave la voiture. 0
Bērni tīra divriteņus. Les ----n-----t---en----- --l-s. L__ e______ n________ l__ v_____ L-s e-f-n-s n-t-o-e-t l-s v-l-s- -------------------------------- Les enfants nettoient les vélos. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Ma------ros- --s fleu-s. M____ a_____ l__ f______ M-m-e a-r-s- l-s f-e-r-. ------------------------ Mamie arrose les fleurs. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Les--nfant- ---gen- l- ch-m-re-des e--ants. L__ e______ r______ l_ c______ d__ e_______ L-s e-f-n-s r-n-e-t l- c-a-b-e d-s e-f-n-s- ------------------------------------------- Les enfants rangent la chambre des enfants. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-----ri--a-g--s-n--ur-au. M__ m___ r____ s__ b______ M-n m-r- r-n-e s-n b-r-a-. -------------------------- Mon mari range son bureau. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. J-----s -- l--ge d-n-----mach--e-à--a-e-. J_ m___ l_ l____ d___ l_ m______ à l_____ J- m-t- l- l-n-e d-n- l- m-c-i-e à l-v-r- ----------------------------------------- Je mets le linge dans la machine à laver. 0
Es izkaru veļu. Je -et- -e-l--g--- -écher. J_ m___ l_ l____ à s______ J- m-t- l- l-n-e à s-c-e-. -------------------------- Je mets le linge à sécher. 0
Es gludinu veļu. J--r--a-se le--i-ge. J_ r______ l_ l_____ J- r-p-s-e l- l-n-e- -------------------- Je repasse le linge. 0
Logi ir netīri. L-s-f---t-es----- s-le-. L__ f_______ s___ s_____ L-s f-n-t-e- s-n- s-l-s- ------------------------ Les fenêtres sont sales. 0
Grīda ir netīra. Le -l--c--- -st--ale. L_ p_______ e__ s____ L- p-a-c-e- e-t s-l-. --------------------- Le plancher est sale. 0
Trauki ir netīri. L--vai-selle-est-sale. L_ v________ e__ s____ L- v-i-s-l-e e-t s-l-. ---------------------- La vaisselle est sale. 0
Kas nospodrinās logus? Q----e---ie l---vi-res-? Q__ n______ l__ v_____ ? Q-i n-t-o-e l-s v-t-e- ? ------------------------ Qui nettoie les vitres ? 0
Kas izsūks putekļus? Q-i--a--- l’--pi--te---? Q__ p____ l___________ ? Q-i p-s-e l-a-p-r-t-u- ? ------------------------ Qui passe l’aspirateur ? 0
Kas nomazgās traukus? Qu---ait l--va--s--l--? Q__ f___ l_ v________ ? Q-i f-i- l- v-i-s-l-e ? ----------------------- Qui fait la vaisselle ? 0

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!