Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   hu Takarítás

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [tizennyolc]

Takarítás

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Ma-s--m--t --n. M_ s______ v___ M- s-o-b-t v-n- --------------- Ma szombat van. 0
Šodien mums ir laiks. M- --- i-ő-k. M_ v__ i_____ M- v-n i-ő-k- ------------- Ma van időnk. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. M--k-ta-a-------a -aká-t. M_ k___________ a l______ M- k-t-k-r-t-u- a l-k-s-. ------------------------- Ma kitakarítjuk a lakást. 0
Es uzkopju vannas istabu. Én --f-r-ősz--át--a------m. É_ a f__________ t_________ É- a f-r-ő-z-b-t t-k-r-t-m- --------------------------- Én a fürdőszobát takarítom. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. A----je- mossa a- -u-ót. A f_____ m____ a_ a_____ A f-r-e- m-s-a a- a-t-t- ------------------------ A férjem mossa az autót. 0
Bērni tīra divriteņus. A-g--re----t----í-já- a -i--kl----. A g_______ t_________ a b__________ A g-e-e-e- t-s-t-t-á- a b-c-k-i-e-. ----------------------------------- A gyerekek tisztítják a bicikliket. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Nagym--- ö-t-z--a ---ág--at. N_______ ö_____ a v_________ N-g-m-m- ö-t-z- a v-r-g-k-t- ---------------------------- Nagymama öntözi a virágokat. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. A gyereke--rendb--rakják --gy-------bát. A g_______ r_____ r_____ a g____________ A g-e-e-e- r-n-b- r-k-á- a g-e-e-s-o-á-. ---------------------------------------- A gyerekek rendbe rakják a gyerekszobát. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. A--é-j-- ----e----- az--r----t----. A f_____ r_____ r__ a_ í___________ A f-r-e- r-n-e- r-k a- í-ó-s-t-l-n- ----------------------------------- A férjem rendet rak az íróasztalán. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. A ----k-t-a ---ó--p-e ---z-m. A r______ a m________ t______ A r-h-k-t a m-s-g-p-e t-s-e-. ----------------------------- A ruhákat a mosógépbe teszem. 0
Es izkaru veļu. K---rí-e- a -u-á-at. K________ a r_______ K-t-r-t-m a r-h-k-t- -------------------- Kiterítem a ruhákat. 0
Es gludinu veļu. Vas-lo--a-r--á-at. V______ a r_______ V-s-l-m a r-h-k-t- ------------------ Vasalom a ruhákat. 0
Logi ir netīri. A---b--kok----zko---. A_ a______ p_________ A- a-l-k-k p-s-k-s-k- --------------------- Az ablakok piszkosak. 0
Grīda ir netīra. A-p-dl- pi-z-os. A p____ p_______ A p-d-ó p-s-k-s- ---------------- A padló piszkos. 0
Trauki ir netīri. A--e-én-e- --s---s-k. A_ e______ p_________ A- e-é-y-k p-s-k-s-k- --------------------- Az edények piszkosak. 0
Kas nospodrinās logus? K- ---o-j- ------ako--t? K_ p______ a_ a_________ K- p-c-l-a a- a-l-k-k-t- ------------------------ Ki pucolja az ablakokat? 0
Kas izsūks putekļus? K-----szí-ózi-? K_ p___________ K- p-r-z-v-z-k- --------------- Ki porszívózik? 0
Kas nomazgās traukus? Ki --------- el -- ---n--k-t? K_ m________ e_ a_ e_________ K- m-s-g-t-a e- a- e-é-y-k-t- ----------------------------- Ki mosogatja el az edényeket? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!