Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   sk Domáce upratovanie

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [osemnásť]

Domáce upratovanie

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. D-es je-s--o--. D___ j_ s______ D-e- j- s-b-t-. --------------- Dnes je sobota. 0
Šodien mums ir laiks. D-es---m--čas. D___ m___ č___ D-e- m-m- č-s- -------------- Dnes máme čas. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Dn-- u-ra-u--m- b--. D___ u_________ b___ D-e- u-r-t-j-m- b-t- -------------------- Dnes upratujeme byt. 0
Es uzkopju vannas istabu. Č--tím k-pe-ňu. Č_____ k_______ Č-s-í- k-p-ľ-u- --------------- Čistím kúpeľňu. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mô- -už -mýv---uto. M__ m__ u____ a____ M-j m-ž u-ý-a a-t-. ------------------- Môj muž umýva auto. 0
Bērni tīra divriteņus. D-ti -istia-b--y--e. D___ č_____ b_______ D-t- č-s-i- b-c-k-e- -------------------- Deti čistia bicykle. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. S-------ma-po-iev--kve-y. S____ m___ p______ k_____ S-a-á m-m- p-l-e-a k-e-y- ------------------------- Stará mama polieva kvety. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. D-t--upr--u-- -----ú-izb-. D___ u_______ d_____ i____ D-t- u-r-t-j- d-t-k- i-b-. -------------------------- Deti upratujú detskú izbu. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-- m-ž-s- up-a---e-sv-j -ísací stô-. M__ m__ s_ u_______ s___ p_____ s____ M-j m-ž s- u-r-t-j- s-o- p-s-c- s-ô-. ------------------------------------- Môj muž si upratuje svoj písací stôl. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. D-v-- prá-lo--o-práčky. D____ p_____ d_ p______ D-v-m p-á-l- d- p-á-k-. ----------------------- Dávam prádlo do práčky. 0
Es izkaru veļu. V-ši----rá-l-. V_____ p______ V-š-a- p-á-l-. -------------- Vešiam prádlo. 0
Es gludinu veļu. Žehlí- -rá-l-. Ž_____ p______ Ž-h-í- p-á-l-. -------------- Žehlím prádlo. 0
Logi ir netīri. O--á-sú --i-av-. O___ s_ š_______ O-n- s- š-i-a-é- ---------------- Okná sú špinavé. 0
Grīda ir netīra. Dlážk- -e-špi----. D_____ j_ š_______ D-á-k- j- š-i-a-á- ------------------ Dlážka je špinavá. 0
Trauki ir netīri. Riad j- -----v-. R___ j_ š_______ R-a- j- š-i-a-ý- ---------------- Riad je špinavý. 0
Kas nospodrinās logus? Kto --ý---o-n-? K__ u____ o____ K-o u-ý-a o-n-? --------------- Kto umýva okná? 0
Kas izsūks putekļus? Kt- --s-va? K__ v______ K-o v-s-v-? ----------- Kto vysáva? 0
Kas nomazgās traukus? K-o -m--a -i--? K__ u____ r____ K-o u-ý-a r-a-? --------------- Kto umýva riad? 0

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!