Sarunvārdnīca

lv Virtuvē   »   sk V kuchyni

19 [deviņpadsmit]

Virtuvē

Virtuvē

19 [devätnásť]

V kuchyni

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Vai tev ir jauna virtuve? Máš----ú-k-c--ňu? M__ n___ k_______ M-š n-v- k-c-y-u- ----------------- Máš novú kuchyňu? 0
Ko tu šodien vēlies gatavot? Č- --ceš----s -a--ť? Č_ c____ d___ v_____ Č- c-c-š d-e- v-r-ť- -------------------- Čo chceš dnes variť? 0
Vai tu gatavo uz elektriskās vai uz gāzes plīts? V---š na elek-ri---aleb---- --y-e? V____ n_ e________ a____ n_ p_____ V-r-š n- e-e-t-i-e a-e-o n- p-y-e- ---------------------------------- Varíš na elektrike alebo na plyne? 0
Vai man sagriezt sīpolus? M---------ať c--uľ-? M__ n_______ c______ M-m n-k-á-a- c-b-ľ-? -------------------- Mám nakrájať cibuľu? 0
Vai man nomizot kartupeļus? M----šú------mi--y? M__ o_____ z_______ M-m o-ú-a- z-m-a-y- ------------------- Mám ošúpať zemiaky? 0
Vai man nomazgāt salātus? M---u--ť šalá-? M__ u___ š_____ M-m u-y- š-l-t- --------------- Mám umyť šalát? 0
Kur ir glāzes? Kd---ú p--á--? K__ s_ p______ K-e s- p-h-r-? -------------- Kde sú poháre? 0
Kur ir trauki? Kd- j--r--d? K__ j_ r____ K-e j- r-a-? ------------ Kde je riad? 0
Kur ir galda piederumi? K-e-je -rí--r? K__ j_ p______ K-e j- p-í-o-? -------------- Kde je príbor? 0
Vai tev ir konservu kārbu attaisāmais? Má- --vár-č -a --nz-rvy? M__ o______ n_ k________ M-š o-v-r-č n- k-n-e-v-? ------------------------ Máš otvárač na konzervy? 0
Vai tev ir pudeļu attaisāmais? M-š -t---a- n- fľ-š-? M__ o______ n_ f_____ M-š o-v-r-č n- f-a-e- --------------------- Máš otvárač na fľaše? 0
Vai tev ir korķu viļķis? M----ýv-t--? M__ v_______ M-š v-v-t-u- ------------ Máš vývrtku? 0
Vai tu vārīsi zupu šajā katlā? V-r-- -o---vku-- -omt-------? V____ p_______ v t____ h_____ V-r-š p-l-e-k- v t-m-o h-n-i- ----------------------------- Varíš polievku v tomto hrnci? 0
Vai tu cepsi zivi šajā pannā? V--rá-a--r--- -- t-j---p-nv-ci? V_______ r___ n_ t____ p_______ V-p-á-a- r-b- n- t-j-o p-n-i-i- ------------------------------- Vyprážaš rybu na tejto panvici? 0
Vai tu grillēsi dārzeņus uz šī grilla? Gri---eš---len-n- na --m-o gri--? G_______ z_______ n_ t____ g_____ G-i-u-e- z-l-n-n- n- t-m-o g-i-e- --------------------------------- Griluješ zeleninu na tomto grile? 0
Es klāju galdu. Pre-t-era- stô-. P_________ s____ P-e-t-e-a- s-ô-. ---------------- Prestieram stôl. 0
Te ir naži, dakšiņas un karotes. T---- nož-- v-dl-č-y-a l----ky. T_ s_ n____ v_______ a l_______ T- s- n-ž-, v-d-i-k- a l-ž-č-y- ------------------------------- Tu sú nože, vidličky a lyžičky. 0
Te ir glāzes, šķīvji un salvetes. T---- --há-e, tan--r--- -e-vítk-. T_ s_ p______ t______ a s________ T- s- p-h-r-, t-n-e-e a s-r-í-k-. --------------------------------- Tu sú poháre, taniere a servítky. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un mācīšanās veidi

Tie, kuri negūst mācībās panākumus, iespējams, mācas nepareizi. Tas ir, viņi nemācas atbilstoši savam tipam. Vispārēji atzīti ir četri mācīšanās veidi. Šie mācīšanās veidi ir saistīti ar maņu orgāniem. Māčīšanās veidi iedalīti - audiālais, vizuālais, komunikatīvais un kinestētiskais. Audiālais tipi vislabāk iemācas to, ko viņš dzird. Piemēram, viņī var ļoti labi atcerēties melodijas. Mācoties viņī lasa sev priekšā; apgūstot leksiku izrunā vārdus skaļi. Šis tips bieži vien sarunājas pats ar sevi balsī. Viņiem noder kompaktdiski vai lekcijas par tēmu. Vizuālais tips vislabāk iemācas to, ko viņš redz. Viņam ir svarīgi informāciju izlasīt. Mācoties viņš veic ļoti daudz piezīmes. Kā arī viņam patīk izmantot attēlus, tabulas un kartiņas. Šis tips daudz lasa un bieži sapņo krāsainus sapņus. Omulīgā vidē viņi mācas vislabāk. Komunikatīvais tips dod priekšroku sarunām un diskusijām. Viņiem nepieciešama mijiedarbība vai dialogs ar citiem. Klasē viņi uzdod daudz jautājumus un labi mācas grupā. Kinestētiskais tips mācas caur kustību. Viņi dod priekšroku metodei ‘learning by doing’ un vēlas visu izmēģināt. Viņi vēlas būt fiziski nodarbināti, vai arī mācoties košļā gumiju. Viņi nevēlas teoriju, bet gan eksperimentus. Svarīgi piezīmēt, ka gandrīz katrs ir šo tipu sajaukums. T.i., nav neviena, kas pārstāvētu tikai vienu vienīgu tipu. Tādēļ, kad iesaistam visus maņu orgānus, mēs mācamies vislabāk. Tādā veidā mūsu smadzenes ir visādā veidā nodarbinātas, un spēj labāk uzglabāt informāciju. Lasiet, pārrunājiet un ieklausieties leksikā! Un pēc tam nodarbojieties ar sportu!