Sarunvārdnīca

lv Virtuvē   »   sl V kuhinji

19 [deviņpadsmit]

Virtuvē

Virtuvē

19 [devetnajst]

V kuhinji

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vai tev ir jauna virtuve? I-aš--ov- -uh--jo? Imaš novo kuhinjo? I-a- n-v- k-h-n-o- ------------------ Imaš novo kuhinjo? 0
Ko tu šodien vēlies gatavot? Ka- ž-l-- da-e--s--h---? Kaj želiš danes skuhati? K-j ž-l-š d-n-s s-u-a-i- ------------------------ Kaj želiš danes skuhati? 0
Vai tu gatavo uz elektriskās vai uz gāzes plīts? Ku-a--n--el-k--ik- a----a-p-in? Kuhaš na elektriko ali na plin? K-h-š n- e-e-t-i-o a-i n- p-i-? ------------------------------- Kuhaš na elektriko ali na plin? 0
Vai man sagriezt sīpolus? N-j ----ž---če---o? Naj narežem čebulo? N-j n-r-ž-m č-b-l-? ------------------- Naj narežem čebulo? 0
Vai man nomizot kartupeļus? Na- o-upim--rompi-? Naj olupim krompir? N-j o-u-i- k-o-p-r- ------------------- Naj olupim krompir? 0
Vai man nomazgāt salātus? N-- op-r-- so-ato? Naj operem solato? N-j o-e-e- s-l-t-? ------------------ Naj operem solato? 0
Kur ir glāzes? K-- so-koz-r-i? Kje so kozarci? K-e s- k-z-r-i- --------------- Kje so kozarci? 0
Kur ir trauki? Kj--j---o--d-? Kje je posoda? K-e j- p-s-d-? -------------- Kje je posoda? 0
Kur ir galda piederumi? K-- -e-pribo-? Kje je pribor? K-e j- p-i-o-? -------------- Kje je pribor? 0
Vai tev ir konservu kārbu attaisāmais? Im-- od--r----a -onzer-e? Imaš odpirač za konzerve? I-a- o-p-r-č z- k-n-e-v-? ------------------------- Imaš odpirač za konzerve? 0
Vai tev ir pudeļu attaisāmais? I-aš--d--ra--za---ekle----? Imaš odpirač za steklenice? I-a- o-p-r-č z- s-e-l-n-c-? --------------------------- Imaš odpirač za steklenice? 0
Vai tev ir korķu viļķis? Ima- ---i----za---m---e? Imaš odpirač za zamaške? I-a- o-p-r-č z- z-m-š-e- ------------------------ Imaš odpirač za zamaške? 0
Vai tu vārīsi zupu šajā katlā? Kuha- ---- ---em lonc-? Kuhaš juho v tem loncu? K-h-š j-h- v t-m l-n-u- ----------------------- Kuhaš juho v tem loncu? 0
Vai tu cepsi zivi šajā pannā? Peč----ibo-v -ej---nvi? Pečeš ribo v tej ponvi? P-č-š r-b- v t-j p-n-i- ----------------------- Pečeš ribo v tej ponvi? 0
Vai tu grillēsi dārzeņus uz šī grilla? P-a------l-nja-o--a tem -ar-? Pražiš zelenjavo na tem žaru? P-a-i- z-l-n-a-o n- t-m ž-r-? ----------------------------- Pražiš zelenjavo na tem žaru? 0
Es klāju galdu. P-i-ravl--- -iz-. Pripravljam mizo. P-i-r-v-j-m m-z-. ----------------- Pripravljam mizo. 0
Te ir naži, dakšiņas un karotes. Tu--j -- noži,-vi--c---- žl---. Tukaj so noži, vilice in žlice. T-k-j s- n-ž-, v-l-c- i- ž-i-e- ------------------------------- Tukaj so noži, vilice in žlice. 0
Te ir glāzes, šķīvji un salvetes. T-k---s--k-za--------žn-k---- pr-i---. Tukaj so kozarci, krožniki in prtički. T-k-j s- k-z-r-i- k-o-n-k- i- p-t-č-i- -------------------------------------- Tukaj so kozarci, krožniki in prtički. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un mācīšanās veidi

Tie, kuri negūst mācībās panākumus, iespējams, mācas nepareizi. Tas ir, viņi nemācas atbilstoši savam tipam. Vispārēji atzīti ir četri mācīšanās veidi. Šie mācīšanās veidi ir saistīti ar maņu orgāniem. Māčīšanās veidi iedalīti - audiālais, vizuālais, komunikatīvais un kinestētiskais. Audiālais tipi vislabāk iemācas to, ko viņš dzird. Piemēram, viņī var ļoti labi atcerēties melodijas. Mācoties viņī lasa sev priekšā; apgūstot leksiku izrunā vārdus skaļi. Šis tips bieži vien sarunājas pats ar sevi balsī. Viņiem noder kompaktdiski vai lekcijas par tēmu. Vizuālais tips vislabāk iemācas to, ko viņš redz. Viņam ir svarīgi informāciju izlasīt. Mācoties viņš veic ļoti daudz piezīmes. Kā arī viņam patīk izmantot attēlus, tabulas un kartiņas. Šis tips daudz lasa un bieži sapņo krāsainus sapņus. Omulīgā vidē viņi mācas vislabāk. Komunikatīvais tips dod priekšroku sarunām un diskusijām. Viņiem nepieciešama mijiedarbība vai dialogs ar citiem. Klasē viņi uzdod daudz jautājumus un labi mācas grupā. Kinestētiskais tips mācas caur kustību. Viņi dod priekšroku metodei ‘learning by doing’ un vēlas visu izmēģināt. Viņi vēlas būt fiziski nodarbināti, vai arī mācoties košļā gumiju. Viņi nevēlas teoriju, bet gan eksperimentus. Svarīgi piezīmēt, ka gandrīz katrs ir šo tipu sajaukums. T.i., nav neviena, kas pārstāvētu tikai vienu vienīgu tipu. Tādēļ, kad iesaistam visus maņu orgānus, mēs mācamies vislabāk. Tādā veidā mūsu smadzenes ir visādā veidā nodarbinātas, un spēj labāk uzglabāt informāciju. Lasiet, pārrunājiet un ieklausieties leksikā! Un pēc tam nodarbojieties ar sportu!