Sarunvārdnīca

lv Virtuvē   »   sl V kuhinji

19 [deviņpadsmit]

Virtuvē

Virtuvē

19 [devetnajst]

V kuhinji

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vai tev ir jauna virtuve? I--š -ovo---h---o? I___ n___ k_______ I-a- n-v- k-h-n-o- ------------------ Imaš novo kuhinjo? 0
Ko tu šodien vēlies gatavot? Kaj ----- dan-s--k-h-t-? K__ ž____ d____ s_______ K-j ž-l-š d-n-s s-u-a-i- ------------------------ Kaj želiš danes skuhati? 0
Vai tu gatavo uz elektriskās vai uz gāzes plīts? K--a- n----------o---i na pl--? K____ n_ e________ a__ n_ p____ K-h-š n- e-e-t-i-o a-i n- p-i-? ------------------------------- Kuhaš na elektriko ali na plin? 0
Vai man sagriezt sīpolus? N-j ---e-e--če-u-o? N__ n______ č______ N-j n-r-ž-m č-b-l-? ------------------- Naj narežem čebulo? 0
Vai man nomizot kartupeļus? Na- -l-pim---omp--? N__ o_____ k_______ N-j o-u-i- k-o-p-r- ------------------- Naj olupim krompir? 0
Vai man nomazgāt salātus? N-j-o----m so-a--? N__ o_____ s______ N-j o-e-e- s-l-t-? ------------------ Naj operem solato? 0
Kur ir glāzes? K-e s- ----rc-? K__ s_ k_______ K-e s- k-z-r-i- --------------- Kje so kozarci? 0
Kur ir trauki? Kj- j- -o-o--? K__ j_ p______ K-e j- p-s-d-? -------------- Kje je posoda? 0
Kur ir galda piederumi? K---j--p-ib-r? K__ j_ p______ K-e j- p-i-o-? -------------- Kje je pribor? 0
Vai tev ir konservu kārbu attaisāmais? Im-š-odpi-a---- k---erv-? I___ o______ z_ k________ I-a- o-p-r-č z- k-n-e-v-? ------------------------- Imaš odpirač za konzerve? 0
Vai tev ir pudeļu attaisāmais? Im----dpi-ač -a-st--le-ice? I___ o______ z_ s__________ I-a- o-p-r-č z- s-e-l-n-c-? --------------------------- Imaš odpirač za steklenice? 0
Vai tev ir korķu viļķis? Ima--odpi--č-za-----š-e? I___ o______ z_ z_______ I-a- o-p-r-č z- z-m-š-e- ------------------------ Imaš odpirač za zamaške? 0
Vai tu vārīsi zupu šajā katlā? K-haš--u-- v -em -on--? K____ j___ v t__ l_____ K-h-š j-h- v t-m l-n-u- ----------------------- Kuhaš juho v tem loncu? 0
Vai tu cepsi zivi šajā pannā? P---š r-bo --t-j--onvi? P____ r___ v t__ p_____ P-č-š r-b- v t-j p-n-i- ----------------------- Pečeš ribo v tej ponvi? 0
Vai tu grillēsi dārzeņus uz šī grilla? P-a-iš---l--j--o -a t-m-ž---? P_____ z________ n_ t__ ž____ P-a-i- z-l-n-a-o n- t-m ž-r-? ----------------------------- Pražiš zelenjavo na tem žaru? 0
Es klāju galdu. P-ipr-----m --z-. P__________ m____ P-i-r-v-j-m m-z-. ----------------- Pripravljam mizo. 0
Te ir naži, dakšiņas un karotes. Tu-aj so n-ži- ---i-e -n -l-c-. T____ s_ n____ v_____ i_ ž_____ T-k-j s- n-ž-, v-l-c- i- ž-i-e- ------------------------------- Tukaj so noži, vilice in žlice. 0
Te ir glāzes, šķīvji un salvetes. Tuka- so----a-ci- k--ž---- i--p-----i. T____ s_ k_______ k_______ i_ p_______ T-k-j s- k-z-r-i- k-o-n-k- i- p-t-č-i- -------------------------------------- Tukaj so kozarci, krožniki in prtički. 0

Mācīšanās un mācīšanās veidi

Tie, kuri negūst mācībās panākumus, iespējams, mācas nepareizi. Tas ir, viņi nemācas atbilstoši savam tipam. Vispārēji atzīti ir četri mācīšanās veidi. Šie mācīšanās veidi ir saistīti ar maņu orgāniem. Māčīšanās veidi iedalīti - audiālais, vizuālais, komunikatīvais un kinestētiskais. Audiālais tipi vislabāk iemācas to, ko viņš dzird. Piemēram, viņī var ļoti labi atcerēties melodijas. Mācoties viņī lasa sev priekšā; apgūstot leksiku izrunā vārdus skaļi. Šis tips bieži vien sarunājas pats ar sevi balsī. Viņiem noder kompaktdiski vai lekcijas par tēmu. Vizuālais tips vislabāk iemācas to, ko viņš redz. Viņam ir svarīgi informāciju izlasīt. Mācoties viņš veic ļoti daudz piezīmes. Kā arī viņam patīk izmantot attēlus, tabulas un kartiņas. Šis tips daudz lasa un bieži sapņo krāsainus sapņus. Omulīgā vidē viņi mācas vislabāk. Komunikatīvais tips dod priekšroku sarunām un diskusijām. Viņiem nepieciešama mijiedarbība vai dialogs ar citiem. Klasē viņi uzdod daudz jautājumus un labi mācas grupā. Kinestētiskais tips mācas caur kustību. Viņi dod priekšroku metodei ‘learning by doing’ un vēlas visu izmēģināt. Viņi vēlas būt fiziski nodarbināti, vai arī mācoties košļā gumiju. Viņi nevēlas teoriju, bet gan eksperimentus. Svarīgi piezīmēt, ka gandrīz katrs ir šo tipu sajaukums. T.i., nav neviena, kas pārstāvētu tikai vienu vienīgu tipu. Tādēļ, kad iesaistam visus maņu orgānus, mēs mācamies vislabāk. Tādā veidā mūsu smadzenes ir visādā veidā nodarbinātas, un spēj labāk uzglabāt informāciju. Lasiet, pārrunājiet un ieklausieties leksikā! Un pēc tam nodarbojieties ar sportu!