Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   hu Rövid párbeszédek 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [húsz]

Rövid párbeszédek 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! He-y--ze-magá-----ye-embe! H_______ m____ k__________ H-l-e-z- m-g-t k-n-e-e-b-! -------------------------- Helyezze magát kényelembe! 0
Jūtieties kā mājās! É--zz- mag-t ú--- m--- -tth--! É_____ m____ ú___ m___ o______ É-e-z- m-g-t ú-y- m-n- o-t-o-! ------------------------------ Érezze magát úgy, mint otthon! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? M---s--retne -n-i? M__ s_______ i____ M-t s-e-e-n- i-n-? ------------------ Mit szeretne inni? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? S-ere-i-a----ét? S______ a z_____ S-e-e-i a z-n-t- ---------------- Szereti a zenét? 0
Man patīk klasiskā mūzika. A--la---i--- z-nét -z--e--m. A k_________ z____ s________ A k-a-s-i-u- z-n-t s-e-e-e-. ---------------------------- A klasszikus zenét szeretem. 0
Te ir mani kompaktdiski. Itt--a-n-k---CD-im. I__ v_____ a C_____ I-t v-n-a- a C---m- ------------------- Itt vannak a CD-im. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Játs-i- -n -a--m-lyen-h-n--zere-? J______ ö_ v_________ h__________ J-t-z-k ö- v-l-m-l-e- h-n-s-e-e-? --------------------------------- Játszik ön valamilyen hangszeren? 0
Te ir mana ģitāra. I-t--a----g--á--m. I__ v__ a g_______ I-t v-n a g-t-r-m- ------------------ Itt van a gitárom. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? S--r-t --eke--i? S_____ é________ S-e-e- é-e-e-n-? ---------------- Szeret énekelni? 0
Vai Jums ir bērni? V-n--k -yerm-k--? V_____ g_________ V-n-a- g-e-m-k-i- ----------------- Vannak gyermekei? 0
Vai Jums ir suns? Va- kut---a? V__ k_______ V-n k-t-á-a- ------------ Van kutyája? 0
Vai Jums ir kaķis? V----a----ja? V__ m________ V-n m-c-k-j-? ------------- Van macskája? 0
Te ir manas grāmatas. Itt ---nak---k---ve--. I__ v_____ a k________ I-t v-n-a- a k-n-v-i-. ---------------------- Itt vannak a könyveim. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Ép----ez- ---ö---et-----so-. É____ e__ a k______ o_______ É-p-n e-t a k-n-v-t o-v-s-m- ---------------------------- Éppen ezt a könyvet olvasom. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Mit o--as-sz--e-e-? M__ o____ s________ M-t o-v-s s-í-e-e-? ------------------- Mit olvas szívesen? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Sz-vese--me-y k--c-rtr-? S_______ m___ k_________ S-í-e-e- m-g- k-n-e-t-e- ------------------------ Szívesen megy koncertre? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Szív-sen megy s-í-h-z--? S_______ m___ s_________ S-í-e-e- m-g- s-í-h-z-a- ------------------------ Szívesen megy színházba? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Szív-se- meg--op-rá--? S_______ m___ o_______ S-í-e-e- m-g- o-e-á-a- ---------------------- Szívesen megy operába? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!