Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   ku Small Talk 1 (Axaftina kurt 1)

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [bîst]

Small Talk 1 (Axaftina kurt 1)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Li---he-i-a -we b-n---n! L_ r_______ x__ b_______ L- r-h-t-y- x-e b-n-r-n- ------------------------ Li rihetiya xwe binêrin! 0
Jūtieties kā mājās! Xw- --k--d- m-l- x-- ---b-hes-b-n-n. X__ w___ d_ m___ x__ d_ b___________ X-e w-k- d- m-l- x-e d- b-h-s-b-n-n- ------------------------------------ Xwe wekî di mala xwe de bihesibînin. 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Hûn dixwa-in-çi---x--n? H__ d_______ ç_ v______ H-n d-x-a-i- ç- v-x-i-? ----------------------- Hûn dixwazin çi vexwin? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? H-- j---uz--- hez-dik-n? H__ j_ m_____ h__ d_____ H-n j- m-z-k- h-z d-k-n- ------------------------ Hûn ji muzîkê hez dikin? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Ez -i---zî-- --a----------k--. E_ j_ m_____ k_____ h__ d_____ E- j- m-z-k- k-a-î- h-z d-k-m- ------------------------------ Ez ji muzîka klasîk hez dikim. 0
Te ir mani kompaktdiski. CD-ên-mi---i-vi--i-. C____ m__ l_ v__ i__ C-y-n m-n l- v-r i-. -------------------- CDyên min li vir in. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? H-n-l- --ûre-- ---îkê-d---n? H__ l_ a______ m_____ d_____ H-n l- a-û-e-e m-z-k- d-x-n- ---------------------------- Hûn li amûreke muzîkê dixin? 0
Te ir mana ģitāra. G---ra---- li -ir--. G_____ m__ l_ v__ e_ G-t-r- m-n l- v-r e- -------------------- Gîtara min li vir e. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Hû--ji st-anbê---ê--ez -ikin? H__ j_ s__________ h__ d_____ H-n j- s-r-n-ê-i-ê h-z d-k-n- ----------------------------- Hûn ji stranbêjiyê hez dikin? 0
Vai Jums ir bērni? Z-r-k-- we-hen-? Z______ w_ h____ Z-r-k-n w- h-n-? ---------------- Zarokên we hene? 0
Vai Jums ir suns? K--ikê-we--e--? K_____ w_ h____ K-ç-k- w- h-y-? --------------- Kuçikê we heye? 0
Vai Jums ir kaķis? P---ka -- -e-e? P_____ w_ h____ P-s-k- w- h-y-? --------------- Pisîka we heye? 0
Te ir manas grāmatas. P-rtû-ê- --n-l- -ir---. P_______ m__ l_ v__ i__ P-r-û-ê- m-n l- v-r i-. ----------------------- Pirtûkên min li vir in. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Ez--ê -emê ----i-t-k- d--wî--m. E_ v_ d___ v_ p______ d________ E- v- d-m- v- p-r-û-ê d-x-î-i-. ------------------------------- Ez vê demê vê pirtûkê dixwînim. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Tu ji xw-n-i-- -i---z ---î? T_ j_ x_______ ç_ h__ d____ T- j- x-a-d-n- ç- h-z d-k-? --------------------------- Tu ji xwandina çi hez dikî? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? T- ----u-î-a-ko-s--ê-hez---k-? T_ j_ ç_____ k______ h__ d____ T- j- ç-y-n- k-n-e-ê h-z d-k-? ------------------------------ Tu ji çuyîna konserê hez dikî? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Tu j----y-na --noyê-h-z-d-kî? T_ j_ ç_____ ş_____ h__ d____ T- j- ç-y-n- ş-n-y- h-z d-k-? ----------------------------- Tu ji çuyîna şanoyê hez dikî? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? T- j- çuy-------r----he- dik-? T_ j_ ç_____ o______ h__ d____ T- j- ç-y-n- o-e-a-ê h-z d-k-? ------------------------------ Tu ji çuyîna operayê hez dikî? 0

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!