Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   sv Småprat 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [tjugo]

Småprat 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! S-- e----r! S__ e_ n___ S-å e- n-r- ----------- Slå er ner! 0
Jūtieties kā mājās! Kä-- er --m --mma! K___ e_ s__ h_____ K-n- e- s-m h-m-a- ------------------ Känn er som hemma! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Vad --l- n---a-a------cka? V__ v___ n_ h_ a__ d______ V-d v-l- n- h- a-t d-i-k-? -------------------------- Vad vill ni ha att dricka? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? T----r--i -- ---ik? T_____ n_ o_ m_____ T-c-e- n- o- m-s-k- ------------------- Tycker ni om musik? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Jag-ty--er -m -la--------s--. J__ t_____ o_ k_______ m_____ J-g t-c-e- o- k-a-s-s- m-s-k- ----------------------------- Jag tycker om klassisk musik. 0
Te ir mani kompaktdiski. Här är-mina ---s-i-or. H__ ä_ m___ c_________ H-r ä- m-n- c---k-v-r- ---------------------- Här är mina cd-skivor. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Spela- n- någ-- i--tru-en-? S_____ n_ n____ i__________ S-e-a- n- n-g-t i-s-r-m-n-? --------------------------- Spelar ni något instrument? 0
Te ir mana ģitāra. Hä- ---mi- --t---. H__ ä_ m__ g______ H-r ä- m-n g-t-r-. ------------------ Här är min gitarr. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? T----r-ni-om --t-s-unga? T_____ n_ o_ a__ s______ T-c-e- n- o- a-t s-u-g-? ------------------------ Tycker ni om att sjunga? 0
Vai Jums ir bērni? Har--- -ar-? H__ n_ b____ H-r n- b-r-? ------------ Har ni barn? 0
Vai Jums ir suns? Ha---- ----u-d? H__ n_ e_ h____ H-r n- e- h-n-? --------------- Har ni en hund? 0
Vai Jums ir kaķis? H-r--i ----att? H__ n_ e_ k____ H-r n- e- k-t-? --------------- Har ni en katt? 0
Te ir manas grāmatas. Här-är ---a ----e-. H__ ä_ m___ b______ H-r ä- m-n- b-c-e-. ------------------- Här är mina böcker. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. J-- -ä--r j--- -u-den h-r bok--. J__ l____ j___ n_ d__ h__ b_____ J-g l-s-r j-s- n- d-n h-r b-k-n- -------------------------------- Jag läser just nu den här boken. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Vad -y-ker-n- om---t-l---? V__ t_____ n_ o_ a__ l____ V-d t-c-e- n- o- a-t l-s-? -------------------------- Vad tycker ni om att läsa? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Tycke- ni-o- -t--gå p----nse--? T_____ n_ o_ a__ g_ p_ k_______ T-c-e- n- o- a-t g- p- k-n-e-t- ------------------------------- Tycker ni om att gå på konsert? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? T---er-n- o- -t---å ---t----r? T_____ n_ o_ a__ g_ p_ t______ T-c-e- n- o- a-t g- p- t-a-e-? ------------------------------ Tycker ni om att gå på teater? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? T-cker n- om-att -- -å-o-e---? T_____ n_ o_ a__ g_ p_ o______ T-c-e- n- o- a-t g- p- o-e-a-? ------------------------------ Tycker ni om att gå på operan? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + zviedru (1-100) MP3 zviedru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!