Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   hu A vonatban

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [harmincnégy]

A vonatban

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Ez a-v-----m--y ---l-nb-? E_ a v____ m___ B________ E- a v-n-t m-g- B-r-i-b-? ------------------------- Ez a vonat megy Berlinbe? 0
Cikos atiet vilciens? Mik-------l --v-nat? M____ i____ a v_____ M-k-r i-d-l a v-n-t- -------------------- Mikor indul a vonat? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? M-ko--érk-zi--m-g-a----at--erl--be? M____ é______ m__ a v____ B________ M-k-r é-k-z-k m-g a v-n-t B-r-i-b-? ----------------------------------- Mikor érkezik meg a vonat Berlinbe? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? Bo-sán--- ----h---k--n -el--tt? B________ e________ ö_ m_______ B-c-á-a-, e-m-h-t-k ö- m-l-e-t- ------------------------------- Bocsánat, elmehetek ön mellett? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. Azt --sz-m,-e- ----n-he--e-. A__ h______ e_ a_ é_ h______ A-t h-s-e-, e- a- é- h-l-e-. ---------------------------- Azt hiszem, ez az én helyem. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Az- -i---m,-ö---z é- he-yem---ül. A__ h______ ö_ a_ é_ h_______ ü__ A-t h-s-e-, ö- a- é- h-l-e-e- ü-. --------------------------------- Azt hiszem, ön az én helyemen ül. 0
Kur ir guļamvagons? H-l van-a --l-ko-s-? H__ v__ a h_________ H-l v-n a h-l-k-c-i- -------------------- Hol van a hálókocsi? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. A-v-n-------- -an a------oc--. A v____ v____ v__ a h_________ A v-n-t v-g-n v-n a h-l-k-c-i- ------------------------------ A vonat végén van a hálókocsi. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Ho- va- -- --k-ző--cs-?-– -z e--jén. H__ v__ a_ é___________ – A_ e______ H-l v-n a- é-k-z-k-c-i- – A- e-e-é-. ------------------------------------ Hol van az étkezőkocsi? – Az elején. 0
Vai es varu gulēt lejā? A---h-t-- -e--? A________ l____ A-u-h-t-k l-n-? --------------- Aludhatok lent? 0
Vai es varu gulēt vidū? A-----tok-köz-pe-? A________ k_______ A-u-h-t-k k-z-p-n- ------------------ Aludhatok középen? 0
Vai es varu gulēt augšā? A--d-a-ok--ent? A________ f____ A-u-h-t-k f-n-? --------------- Aludhatok fent? 0
Kad mēs būsim pie robežas? M-ko- ér----a h-t----? M____ é____ a h_______ M-k-r é-ü-k a h-t-r-a- ---------------------- Mikor érünk a határra? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Menn-i ide-- -art -z-ú---er-inig? M_____ i____ t___ a_ ú_ B________ M-n-y- i-e-g t-r- a- ú- B-r-i-i-? --------------------------------- Mennyi ideig tart az út Berlinig? 0
Vai vilciens kavējas? K-----a-vo--t? K____ a v_____ K-s-k a v-n-t- -------------- Késik a vonat? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? V-- v--a-i o--a-n-való--? V__ v_____ o_____________ V-n v-l-m- o-v-s-i-a-ó-a- ------------------------- Van valami olvasnivalója? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Lehet--tt --l-mi--n------ in-----ó---apni? L____ i__ v_____ e____ é_ i________ k_____ L-h-t i-t v-l-m- e-n-- é- i-n-v-l-t k-p-i- ------------------------------------------ Lehet itt valami enni- és innivalót kapni? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? F-l--lten- -ér-m-hé- -rako-? F_________ k____ h__ ó______ F-l-e-t-n- k-r-m h-t ó-a-o-? ---------------------------- Felkeltene kérem hét órakor? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.