Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   sq Nё tren

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [tridhjetёekatёr]

Nё tren

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? A -s-tё-ky-t--ni-pёr------n? A ё____ k_ t____ p__ B______ A ё-h-ё k- t-e-i p-r B-r-i-? ---------------------------- A ёshtё ky treni pёr Berlin? 0
Cikos atiet vilciens? K-r-nis-t t----? K__ n____ t_____ K-r n-s-t t-e-i- ---------------- Kur niset treni? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? Kur-a---n -- Ber-i-? K__ a____ n_ B______ K-r a-r-n n- B-r-i-? -------------------- Kur arrin nё Berlin? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? M- -a--i--a mund -ё kal--? M_ f_____ a m___ t_ k_____ M- f-l-i- a m-n- t- k-l-j- -------------------------- Mё falni, a mund tё kaloj? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. M--du-e- se -- --h----end- i-. M_ d____ s_ k_ ё____ v____ i__ M- d-k-t s- k- ё-h-ё v-n-i i-. ------------------------------ Mё duket se ky ёshtё vendi im. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. M--du--t se -u -e-i-ulur--ё vend----i-. M_ d____ s_ j_ j___ u___ n_ v_____ t___ M- d-k-t s- j- j-n- u-u- n- v-n-i- t-m- --------------------------------------- Mё duket se ju jeni ulur nё vendin tim. 0
Kur ir guļamvagons? Ku--sh-- -ag-ni--e--------r? K_ ё____ v_____ m_ s________ K- ё-h-ё v-g-n- m- s-t-e-ё-? ---------------------------- Ku ёshtё vagoni me shtretёr? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. V--on- -e s--r-tёr ёsh-ё--ё-fun- t- t-en-t. V_____ m_ s_______ ё____ n_ f___ t_ t______ V-g-n- m- s-t-e-ё- ё-h-ё n- f-n- t- t-e-i-. ------------------------------------------- Vagoni me shtretёr ёshtё nё fund tё trenit. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Ku -s--- v-------es--r-nt--–--- ---lim. K_ ё____ v_____ r_________ – N_ f______ K- ё-h-ё v-g-n- r-s-o-a-t- – N- f-l-i-. --------------------------------------- Ku ёshtё vagoni restorant? – Nё fillim. 0
Vai es varu gulēt lejā? A---n- tё --- -osh-ё? A m___ t_ f__ p______ A m-n- t- f-e p-s-t-? --------------------- A mund tё fle poshtё? 0
Vai es varu gulēt vidū? A --n- ---fl--nё--es? A m___ t_ f__ n_ m___ A m-n- t- f-e n- m-s- --------------------- A mund tё fle nё mes? 0
Vai es varu gulēt augšā? A----d -- f-e -a-t? A m___ t_ f__ l____ A m-n- t- f-e l-r-? ------------------- A mund tё fle lart? 0
Kad mēs būsim pie robežas? K-r-arr--m--nё-----? K__ a______ n_ k____ K-r a-r-j-ё n- k-f-? -------------------- Kur arrijmё nё kufi? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Sa --jat-u--ё--mi-p-r-n--Ber---? S_ z____ u_______ p__ n_ B______ S- z-j-t u-h-t-m- p-r n- B-r-i-? -------------------------------- Sa zgjat udhёtimi pёr nё Berlin? 0
Vai vilciens kavējas? A-ё-ht------i-me---nesё? A ё____ t____ m_ v______ A ё-h-ё t-e-i m- v-n-s-? ------------------------ A ёshtё treni me vonesё? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? A k-n- ndo--- -jё--ёr -ё le--a-? A k___ n_____ g__ p__ t_ l______ A k-n- n-o-j- g-ё p-r t- l-x-a-? -------------------------------- A keni ndonjё gjё pёr tё lexuar? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? A -u----ё --r---h -d-n-ё---ё pёr -ё ngr-n-------i-ё kёt-? A m___ t_ m______ n_____ g__ p__ t_ n_____ d__ p___ k____ A m-n- t- m-r-ё-h n-o-j- g-ё p-r t- n-r-n- d-e p-r- k-t-? --------------------------------------------------------- A mund tё marrёsh ndonjё gjё pёr tё ngrёnё dhe pirё kёtu? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? A -und-tё--- --jo-i--- orёn-7.-0? A m___ t_ m_ z_____ n_ o___ 7____ A m-n- t- m- z-j-n- n- o-ё- 7-0-? --------------------------------- A mund tё mё zgjoni nё orёn 7.00? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.