Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   uz Mahalliy jamoat transporti

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [ottiz olti]

Mahalliy jamoat transporti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu uzbeku Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? A-t-bu- ---ati q-y--da? A______ b_____ q_______ A-t-b-s b-k-t- q-y-r-a- ----------------------- Avtobus bekati qayerda? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? Qa-s- av-o--s-ma-----a-bor---? Q____ a______ m_______ b______ Q-y-i a-t-b-s m-r-a-g- b-r-d-? ------------------------------ Qaysi avtobus markazga boradi? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Qa--i qat--ni --i--i- -e-ak? Q____ q______ o______ k_____ Q-y-i q-t-r-i o-i-h-m k-r-k- ---------------------------- Qaysi qatorni olishim kerak? 0
Vai man ir jāpārsēžas? Bo---- avtobus-a-o--ri-him k-r----? B_____ a________ o________ k_______ B-s-q- a-t-b-s-a o-i-i-h-m k-r-k-i- ----------------------------------- Boshqa avtobusga otirishim kerakmi? 0
Kur man ir jāpārsēžas? M----a-er-a poye--n- -lmash----a-------i? M__ q______ p_______ a___________ b______ M-n q-y-r-a p-y-z-n- a-m-s-t-r-a- b-l-d-? ----------------------------------------- Men qayerda poyezdni almashtirsam boladi? 0
Cik maksā braukšanas biļete? Bi-etni-g-n---- q-----? B________ n____ q______ B-l-t-i-g n-r-i q-n-h-? ----------------------- Biletning narxi qancha? 0
Cik pieturu ir līdz centram? Mar-a-ga--ec-a b---t--o-? M_______ n____ b____ b___ M-r-a-g- n-c-a b-k-t b-r- ------------------------- Markazga necha bekat bor? 0
Jums šeit jāizkāpj. Bu --da- -ushish-n-i--k-r-k. B_ e____ t___________ k_____ B- e-d-n t-s-i-h-n-i- k-r-k- ---------------------------- Bu erdan tushishingiz kerak. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Or-a-t-m-n-a-----q--- -erak. O___ t_______ c______ k_____ O-q- t-m-n-a- c-i-i-h k-r-k- ---------------------------- Orqa tomondan chiqish kerak. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. Keyin-i -e------d-q---d--kela-i. K______ m____ 5 d_______ k______ K-y-n-i m-t-o 5 d-q-q-d- k-l-d-. -------------------------------- Keyingi metro 5 daqiqada keladi. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. K----gi--r--vay--0 d-qi-a-- k-l--i. K______ t______ 1_ d_______ k______ K-y-n-i t-a-v-y 1- d-q-q-d- k-l-d-. ----------------------------------- Keyingi tramvay 10 daqiqada keladi. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. K---ng- ---obus-1- da--qada --l-d-. K______ a______ 1_ d_______ k______ K-y-n-i a-t-b-s 1- d-q-q-d- k-l-d-. ----------------------------------- Keyingi avtobus 15 daqiqada keladi. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? O-i-gi--------achon k---d-? O_____ m____ q_____ k______ O-i-g- m-t-o q-c-o- k-t-d-? --------------------------- Oxirgi metro qachon ketadi? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? O-i-g- t-amv-------on jonayd-? O_____ t______ q_____ j_______ O-i-g- t-a-v-y q-c-o- j-n-y-i- ------------------------------ Oxirgi tramvay qachon jonaydi? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? Oxirg- a--ob-s qa-ho- j--a--i? O_____ a______ q_____ j_______ O-i-g- a-t-b-s q-c-o- j-n-y-i- ------------------------------ Oxirgi avtobus qachon jonaydi? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? S---a c---t- -o--i? S____ c_____ b_____ S-z-a c-i-t- b-r-i- ------------------- Sizda chipta bormi? 0
Biļete? – Nē, man nav. C-ip-ami?----o-- -e--a---ch k---y--. C________ - Y___ m____ h___ k__ y___ C-i-t-m-? - Y-q- m-n-a h-c- k-m y-q- ------------------------------------ Chiptami? - Yoq, menda hech kim yoq. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. K-------r-ma t-la-hing-z--era-. K____ j_____ t__________ k_____ K-y-n j-r-m- t-l-s-i-g-z k-r-k- ------------------------------- Keyin jarima tolashingiz kerak. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 uzbeku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?