Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ha A cikin taksi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [talatin da takwas]

A cikin taksi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. D--fa--- z- - --r- --s-. D_ f____ z_ a k___ t____ D- f-t-n z- a k-r- t-s-. ------------------------ Da fatan za a kira tasi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? M-n-ne---d---ta--ar j--g-n ----? M_____ k____ t_____ j_____ k____ M-n-n- k-d-n t-s-a- j-r-i- k-s-? -------------------------------- Menene kudin tashar jirgin kasa? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Me-en--kud---f-l-n-ji-g--? M_____ k____ f____ j______ M-n-n- k-d-n f-l-n j-r-i-? -------------------------- Menene kudin filin jirgin? 0
Lūdzu, taisni. d-n-Al--h a m-k---a-a d__ A____ a m___ g___ d-n A-l-h a m-k- g-b- --------------------- don Allah a mike gaba 0
Šeit, lūdzu, pa labi. D- --t----a a---y--da-a n-n. D_ f____ z_ a j___ d___ n___ D- f-t-n z- a j-y- d-m- n-n- ---------------------------- Da fatan za a juya dama nan. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. D------n -a - ---a -ag-----u------. D_ f____ z_ a j___ h___ a k________ D- f-t-n z- a j-y- h-g- a k-s-r-a-. ----------------------------------- Da fatan za a juya hagu a kusurwar. 0
Es steidzos. In- ci-in s-u-i. I__ c____ s_____ I-a c-k-n s-u-i- ---------------- Ina cikin sauri. 0
Man vēl ir laiks. In- -a-l---ci I__ d_ l_____ I-a d- l-k-c- ------------- Ina da lokaci 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! D--fa-an--a-- -----ƙ--a ---ka-i. D_ f____ z_ a y_ t___ a h_______ D- f-t-n z- a y- t-ƙ- a h-n-a-i- -------------------------------- Da fatan za a yi tuƙi a hankali. 0
Pieturiet te, lūdzu! R----n-----n Al-ah. R___ n__ d__ A_____ R-k- n-n d-n A-l-h- ------------------- Rike nan don Allah. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Da--atan-za - j-r--ɗa- lo-ac-. D_ f____ z_ a j___ ɗ__ l______ D- f-t-n z- a j-r- ɗ-n l-k-c-. ------------------------------ Da fatan za a jira ɗan lokaci. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Z-- ---o -------nan Z__ d___ n__ d_ n__ Z-n d-w- n-n d- n-n ------------------- Zan dawo nan da nan 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! D-n A---- b--i----i-. D__ A____ b___ r_____ D-n A-l-h b-n- r-s-t- --------------------- Don Allah bani rasit. 0
Man nav sīknaudas. B--ni -a--a-i c--j-. B_ n_ d_ w___ c_____ B- n- d- w-n- c-n-i- -------------------- Ba ni da wani canji. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Ha-----, -aur----a ku. H___ n__ s_____ n_ k__ H-k- n-, s-u-a- n- k-. ---------------------- Haka ne, sauran na ku. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! F-tar-d---- -uwa --nn-- a----s-in. F____ d_ n_ z___ w_____ a_________ F-t-r d- n- z-w- w-n-a- a-i-e-h-n- ---------------------------------- Fitar da ni zuwa wannan adireshin. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Fi-ar-d---- zuwa -t---d-n-. F____ d_ n_ z___ o___ d____ F-t-r d- n- z-w- o-a- d-n-. --------------------------- Fitar da ni zuwa otal dina. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! f--ar-da--i-ba-in-te-u f____ d_ n_ b____ t___ f-t-r d- n- b-k-n t-k- ---------------------- fitar da ni bakin teku 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?