Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   uk Покупки

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [п’ятдесят чотири]

54 [pʺyatdesyat chotyry]

Покупки

[Pokupky]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. Я-х--ів-би ---от--а---куп-т- п--а-у-ок. Я х____ б_ / х_____ б к_____ п_________ Я х-т-в б- / х-т-л- б к-п-т- п-д-р-н-к- --------------------------------------- Я хотів би / хотіла б купити подарунок. 0
Y- k--ti---y --kh--il----ku-y-y--o------k. Y_ k_____ b_ / k______ b k_____ p_________ Y- k-o-i- b- / k-o-i-a b k-p-t- p-d-r-n-k- ------------------------------------------ YA khotiv by / khotila b kupyty podarunok.
Bet neko pārāk dārgu. А----- д-же доро---. А__ н_ д___ д_______ А-е н- д-ж- д-р-г-й- -------------------- Але не дуже дорогий. 0
A-- -- ---he do--h-y-. A__ n_ d____ d_______ A-e n- d-z-e d-r-h-y-. ---------------------- Ale ne duzhe dorohyy̆.
Varbūt rokassomiņu? Мо-ли------ку? М______ с_____ М-ж-и-о с-м-у- -------------- Можливо сумку? 0
M---ly---sumk-? M_______ s_____ M-z-l-v- s-m-u- --------------- Mozhlyvo sumku?
Kādā krāsā? Я------оль--у Ви б-х---ли? Я____ к______ В_ б х______ Я-о-о к-л-о-у В- б х-т-л-? -------------------------- Якого кольору Ви б хотіли? 0
Ya--h- kolʹo-- V--- kho--ly? Y_____ k______ V_ b k_______ Y-k-h- k-l-o-u V- b k-o-i-y- ---------------------------- Yakoho kolʹoru Vy b khotily?
Melnu, brūnu vai baltu? Ч--но--,--ор-чневог- ч---і---о? Ч_______ к__________ ч_ б______ Ч-р-о-о- к-р-ч-е-о-о ч- б-л-г-? ------------------------------- Чорного, коричневого чи білого? 0
C-----ho, -----hne-o-- -h- --loh-? C________ k___________ c__ b______ C-o-n-h-, k-r-c-n-v-h- c-y b-l-h-? ---------------------------------- Chornoho, korychnevoho chy biloho?
Lielu vai mazu? Вел--у----мален-ку? В_____ ч_ м________ В-л-к- ч- м-л-н-к-? ------------------- Велику чи маленьку? 0
V-l--- -h- m-l-nʹ--? V_____ c__ m________ V-l-k- c-y m-l-n-k-? -------------------- Velyku chy malenʹku?
Vai es varētu apskatīt šo? Ч---о-- --н--цю-г-ян-ти? Ч_ м___ я н_ ц_ г_______ Ч- м-ж- я н- ц- г-я-у-и- ------------------------ Чи можу я на цю глянути? 0
Ch- --z------na tsyu hlya-uty? C__ m____ y_ n_ t___ h________ C-y m-z-u y- n- t-y- h-y-n-t-? ------------------------------ Chy mozhu ya na tsyu hlyanuty?
Vai tā ir no ādas? Вон---к-р-н-? В___ ш_______ В-н- ш-і-я-а- ------------- Вона шкіряна? 0
V-n- -h-i-ya--? V___ s_________ V-n- s-k-r-a-a- --------------- Vona shkiryana?
Vai tā ir no mākslīgās ādas? Ч- в-н- -і----ч-ого-м-т---алу? Ч_ в___ з_ ш_______ м_________ Ч- в-н- з- ш-у-н-г- м-т-р-а-у- ------------------------------ Чи вона зі штучного матеріалу? 0
Ch----n- zi--h-u--n--- ma-e--al-? C__ v___ z_ s_________ m_________ C-y v-n- z- s-t-c-n-h- m-t-r-a-u- --------------------------------- Chy vona zi shtuchnoho materialu?
No ādas, protams. З- ---р---звич---о. З_ ш_____ з________ З- ш-і-и- з-и-а-н-. ------------------- Зі шкіри, звичайно. 0
Z----k-----z-yc-ay̆no. Z_ s______ z_________ Z- s-k-r-, z-y-h-y-n-. ---------------------- Zi shkiry, zvychay̆no.
Tā ir īpaši laba kvalitāte. Це----е --р-ш- -кіст-. Ц_ д___ х_____ я______ Ц- д-ж- х-р-ш- я-і-т-. ---------------------- Це дуже хороша якість. 0
Tse duzh- -----s-a y---stʹ. T__ d____ k_______ y_______ T-e d-z-e k-o-o-h- y-k-s-ʹ- --------------------------- Tse duzhe khorosha yakistʹ.
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. І с-м---д--сн- з------н- д-рог-. І с____ д_____ з_____ н_ д______ І с-м-а д-й-н- з-в-і- н- д-р-г-. -------------------------------- І сумка дійсно зовсім не дорога. 0
I-su--- -iy̆-no-zov--m-n--d--oha. I s____ d_____ z_____ n_ d______ I s-m-a d-y-s-o z-v-i- n- d-r-h-. --------------------------------- I sumka diy̆sno zovsim ne doroha.
Tā man patīk. Ц----н--под---є--ся. Ц_ м___ п___________ Ц- м-н- п-д-б-є-ь-я- -------------------- Ця мені подобається. 0
T-y- -e-i-po-ob-yet--ya. T___ m___ p_____________ T-y- m-n- p-d-b-y-t-s-a- ------------------------ Tsya meni podobayetʹsya.
To es ņemšu. Я -- в--ьм-. Я ц_ в______ Я ц- в-з-м-. ------------ Я цю візьму. 0
YA t-yu----ʹmu. Y_ t___ v______ Y- t-y- v-z-m-. --------------- YA tsyu vizʹmu.
Vai es to varēšu arī apmainīt? Ч- --жу --цю-о-мін--и? Ч_ м___ я ц_ о________ Ч- м-ж- я ц- о-м-н-т-? ---------------------- Чи можу я цю обміняти? 0
Chy moz---y--t--- -----yaty? C__ m____ y_ t___ o_________ C-y m-z-u y- t-y- o-m-n-a-y- ---------------------------- Chy mozhu ya tsyu obminyaty?
Pats par sevi saprotams. Зв-чайн-. З________ З-и-а-н-. --------- Звичайно. 0
Zvy----̆n-. Z_________ Z-y-h-y-n-. ----------- Zvychay̆no.
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. М---а-ак-ємо-ї- -к--о---у--к. М_ з________ ї_ я_ п_________ М- з-п-к-є-о ї- я- п-д-р-н-к- ----------------------------- Ми запакуємо її як подарунок. 0
My -a-ak-y--o-i-ï -a-----ar----. M_ z_________ ï_ y__ p_________ M- z-p-k-y-m- i-i- y-k p-d-r-n-k- --------------------------------- My zapakuyemo ïï yak podarunok.
Tur pāri tajā pusē ir kase. К--а та-. К___ т___ К-с- т-м- --------- Каса там. 0
Kas-----. K___ t___ K-s- t-m- --------- Kasa tam.

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…