Я--а-а- вуч-ц----а---ів--сітэц-.
Я ж____ в______ в_ у____________
Я ж-д-ю в-ч-ц-а в- у-і-е-с-т-ц-.
--------------------------------
Я жадаю вучыцца ва універсітэце. 0 Y- z----yu-vu-h--stsa-v- --іv-rs------.Y_ z______ v_________ v_ u_____________Y- z-a-a-u v-c-y-s-s- v- u-і-e-s-t-t-e----------------------------------------Ya zhadayu vuchytstsa va unіversіtetse.
Я-пр-х-джу-п--кт----за-м----.
Я п_______ п_______ з_ м_____
Я п-а-о-ж- п-а-т-к- з- м-ж-й-
-----------------------------
Я праходжу практыку за мяжой. 0 Ya -r-khodz---pra-tyku za my-z---.Y_ p_________ p_______ z_ m_______Y- p-a-h-d-h- p-a-t-k- z- m-a-h-y-----------------------------------Ya prakhodzhu praktyku za myazhoy.
У -яне п-ыемн-я к--е-і.
У м___ п_______ к______
У м-н- п-ы-м-ы- к-л-г-.
-----------------------
У мяне прыемныя калегі. 0 U --a-e--ryemnyy--k--e-і.U m____ p________ k______U m-a-e p-y-m-y-a k-l-g-.-------------------------U myane pryemnyya kalegі.
У абед-м- за-сёды хо-з---у ста-о---.
У а___ м_ з______ х_____ у с________
У а-е- м- з-ў-ё-ы х-д-і- у с-а-о-к-.
------------------------------------
У абед мы заўсёды ходзім у сталоўку. 0 U-abed my -au-e---kh---іm-u st-l--k-.U a___ m_ z______ k______ u s________U a-e- m- z-u-e-y k-o-z-m u s-a-o-k-.-------------------------------------U abed my zausedy khodzіm u stalouku.
Я -ук-ю ме-ца--рацы.
Я ш____ м____ п_____
Я ш-к-ю м-с-а п-а-ы-
--------------------
Я шукаю месца працы. 0 Ya ----a-- --st-a-p--ts-.Y_ s______ m_____ p______Y- s-u-a-u m-s-s- p-a-s-.-------------------------Ya shukayu mestsa pratsy.
Я -ж- г-- б-спра--ў--.
Я ў__ г__ б___________
Я ў-о г-д б-с-р-ц-ў-ы-
----------------------
Я ўжо год беспрацоўны. 0 Ya uz-- god -e-p-atso-n-.Y_ u___ g__ b____________Y- u-h- g-d b-s-r-t-o-n-.-------------------------Ya uzho god bespratsouny.
Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu.
Bet neatceras to, kas bija līdz tam.
Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem.
Bet kādēļ tas tā ir?
Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi.
Iemesls meklējams mūsu attīstībā.
Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā.
Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda.
Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi.
Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem.
To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus.
Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto.
Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums.
Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz.
Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu.
Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā.
Neskatoties uz to, tas viss pazūd.
Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju.
Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek.
Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi.
Tas funkcionē kā dienasgrāmata.
Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts.
Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti.
Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves.
Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību.
Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas.
Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs.
Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?