Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   hu Munka

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [ötvenöt]

Munka

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? M--a-f-g-al--z--a? M_ a f____________ M- a f-g-a-k-z-s-? ------------------ Mi a foglalkozása? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. A fér--- ---lalkozása --v-s. A f_____ f___________ o_____ A f-r-e- f-g-a-k-z-s- o-v-s- ---------------------------- A férjem foglalkozása orvos. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. É- -é-n-p-t-------om- ---t -po--nő. É_ f_______ d________ m___ á_______ É- f-l-a-o- d-l-o-o-, m-n- á-o-ó-ő- ----------------------------------- Én félnapot dolgozom, mint ápolónő. 0
Drīz mums būs pensija. Nem-o-á-- kap-nk--yu------. N________ k_____ n_________ N-m-o-á-a k-p-n- n-u-d-j-t- --------------------------- Nemsokára kapunk nyugdíjat. 0
Bet nodokļi ir lieli. D- -z------ma-asak. D_ a_ a___ m_______ D- a- a-ó- m-g-s-k- ------------------- De az adók magasak. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. És-a-bet-gbi-tos--ás--r---. É_ a b______________ d_____ É- a b-t-g-i-t-s-t-s d-á-a- --------------------------- És a betegbiztosítás drága. 0
Par ko tu gribi kļūt? M--a---sz egy-z-- --n--- -----sz---t-él le---? M_ a_____ e______ l_____ / M_ s________ l_____ M- a-a-s- e-y-z-r l-n-i- / M- s-e-e-n-l l-n-i- ---------------------------------------------- Mi akarsz egyszer lenni? / Mi szeretnél lenni? 0
Es vēlos kļūt inženieris. Mé-nö----er--n----en-i. M_____ s________ l_____ M-r-ö- s-e-e-n-k l-n-i- ----------------------- Mérnök szeretnék lenni. 0
Es gribu studēt universitātē. Az--gy--em-n ak-r-k-t--uln-. A_ e________ a_____ t_______ A- e-y-t-m-n a-a-o- t-n-l-i- ---------------------------- Az egyetemen akarok tanulni. 0
Es esmu praktikants. G-ako-no- -a-y-k. G________ v______ G-a-o-n-k v-g-o-. ----------------- Gyakornok vagyok. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. Ne- k-r--e---o---. N__ k______ s_____ N-m k-r-s-k s-k-t- ------------------ Nem keresek sokat. 0
Es esmu praksē ārzemēs. K-lf-l-ö--c-inál-k e---sza-ma- -yakor-atot. K________ c_______ e__ s______ g___________ K-l-ö-d-n c-i-á-o- e-y s-a-m-i g-a-o-l-t-t- ------------------------------------------- Külföldön csinálok egy szakmai gyakorlatot. 0
Tas ir mans priekšnieks. Ő-a-fő---öm. Ő a f_______ Ő a f-n-k-m- ------------ Ő a főnököm. 0
Man ir jauki kolēģi. Ke---s kollég-i- van-a-. K_____ k________ v______ K-d-e- k-l-é-á-m v-n-a-. ------------------------ Kedves kollégáim vannak. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. Dé-ben min-i- az ü-e-- -o-yháb- me-y-n-. D_____ m_____ a_ ü____ k_______ m_______ D-l-e- m-n-i- a- ü-e-i k-n-h-b- m-g-ü-k- ---------------------------------------- Délben mindig az üzemi konyhába megyünk. 0
Es meklēju darbavietu. Á-l-st-ke-ese-. Á_____ k_______ Á-l-s- k-r-s-k- --------------- Állást keresek. 0
Es jau gadu esmu bez darba. M---egy-é-e mu-ka----ül---agyok. M__ e__ é__ m___________ v______ M-r e-y é-e m-n-a-é-k-l- v-g-o-. -------------------------------- Már egy éve munkanélküli vagyok. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. E---n ---or-zágba- --l-s-k-mu-k----kü-i----. E____ a_ o________ t__ s__ m___________ v___ E-b-n a- o-s-á-b-n t-l s-k m-n-a-é-k-l- v-n- -------------------------------------------- Ebben az országban túl sok munkanélküli van. 0

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?