Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   hy մարմնի մասեր

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [հիսունութ]

58 [hisunut’]

մարմնի մասեր

marmni maser

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Ես մի -ար- -- ն-արո-մ: Ե_ մ_ մ___ ե_ ն_______ Ե- մ- մ-ր- ե- ն-ա-ո-մ- ---------------------- Ես մի մարդ եմ նկարում: 0
Ye--mi mar---e--nka-um Y__ m_ m___ y__ n_____ Y-s m- m-r- y-m n-a-u- ---------------------- Yes mi mard yem nkarum
Vispirms galvu. Ս-զ--ւ--գ-ո--ը: Ս______ գ______ Ս-զ-ո-մ գ-ո-խ-: --------------- Սկզբում գլուխը: 0
S--b-- g--k-y S_____ g_____ S-z-u- g-u-h- ------------- Skzbum glukhy
Vīrietim ir platmale. Այդ------ -լ--րկ է-դ-ե-: Ա__ մ____ գ_____ է դ____ Ա-դ մ-ր-ը գ-խ-ր- է դ-ե-: ------------------------ Այդ մարդը գլխարկ է դրել: 0
A-d-mar-- -lkh-r--e-drel A__ m____ g______ e d___ A-d m-r-y g-k-a-k e d-e- ------------------------ Ayd mardy glkhark e drel
Matus neredz. Մազ--- -ե--եր-ում: Մ_____ չ__ ե______ Մ-զ-ր- չ-ն ե-և-ւ-: ------------------ Մազերը չեն երևում: 0
Ma-er- c-’-en y-r--um M_____ c_____ y______ M-z-r- c-’-e- y-r-v-m --------------------- Mazery ch’yen yerevum
Ausis arī neredz. Ակ-ն-ները -ու-ն-ես-չ-ն -րև-ւմ: Ա________ ն_______ չ__ ե______ Ա-ա-ջ-ե-ը ն-ւ-ն-ե- չ-ն ե-և-ւ-: ------------------------------ Ականջները նույնպես չեն երևում: 0
A-anjn--y -----e--ch---n y---v-m A________ n______ c_____ y______ A-a-j-e-y n-y-p-s c-’-e- y-r-v-m -------------------------------- Akanjnery nuynpes ch’yen yerevum
Muguru arī neredz. Մ-ջք- նու-ն-ես-չ--երև-ւ-: Մ____ ն_______ չ_ ե______ Մ-ջ-ը ն-ւ-ն-ե- չ- ե-և-ւ-: ------------------------- Մեջքը նույնպես չի երևում: 0
M---’- n--np-s-ch’- y-revum M_____ n______ c___ y______ M-j-’- n-y-p-s c-’- y-r-v-m --------------------------- Mejk’y nuynpes ch’i yerevum
Es zīmēju acis un muti. Ես--կար--մ ե- -չ-ե-ը և բե----: Ե_ ն______ ե_ ա_____ և բ______ Ե- ն-ա-ո-մ ե- ա-ք-ր- և բ-ր-ն-: ------------------------------ Ես նկարում եմ աչքերը և բերանը: 0
Y-s --arum -em---h’k-ye-y -e- --r--y Y__ n_____ y__ a_________ y__ b_____ Y-s n-a-u- y-m a-h-k-y-r- y-v b-r-n- ------------------------------------ Yes nkarum yem ach’k’yery yev berany
Vīrietis dejo un smejas. Մ-րդ--պա---- է-և ծ--աղ--մ: Մ____ պ_____ է և ծ________ Մ-ր-ը պ-ր-ւ- է և ծ-ծ-ղ-ւ-: -------------------------- Մարդը պարում է և ծիծաղում: 0
Mar-- --rum-- ye--t-i-s--hum M____ p____ e y__ t_________ M-r-y p-r-m e y-v t-i-s-g-u- ---------------------------- Mardy parum e yev tsitsaghum
Vīrietim ir garš deguns. Մ------ր------թ -ւնի: Մ____ ե____ ք__ ո____ Մ-ր-ը ե-կ-ր ք-թ ո-ն-: --------------------- Մարդը երկար քիթ ունի: 0
Ma-d--ye-ka--k-it’-u-i M____ y_____ k____ u__ M-r-y y-r-a- k-i-’ u-i ---------------------- Mardy yerkar k’it’ uni
Rokās viņš tur spieķi. Նրա ձե---ն--- -այտ--ա: Ն__ ձ_____ մ_ փ___ կ__ Ն-ա ձ-ռ-ի- մ- փ-յ- կ-: ---------------------- Նրա ձեռքին մի փայտ կա: 0
N-a-dze-r--i- -i p’--- -a N__ d________ m_ p____ k_ N-a d-e-r-’-n m- p-a-t k- ------------------------- Nra dzerrk’in mi p’ayt ka
Ap kaklu viņam ir šalle. Նրա պ--անո--ն մ---------փաթաթ-ծ: Ն__ պ________ մ_ շ___ է փ_______ Ն-ա պ-ր-ն-ց-ն մ- շ-ր- է փ-թ-թ-ծ- -------------------------------- Նրա պարանոցին մի շարֆ է փաթաթած: 0
N-a pa----ts’-- -i--h-r----p’-----’ats N__ p__________ m_ s____ e p__________ N-a p-r-n-t-’-n m- s-a-f e p-a-’-t-a-s -------------------------------------- Nra paranots’in mi sharf e p’at’at’ats
Ir ziema un ir auksts. Ձ-ե- է և ---րտ: Ձ___ է և ց_____ Ձ-ե- է և ց-ւ-տ- --------------- Ձմեռ է և ցուրտ: 0
D-m-r--e -e----’urt D_____ e y__ t_____ D-m-r- e y-v t-’-r- ------------------- Dzmerr e yev ts’urt
Rokas ir spēcīgas. Ձ--ք-րը----ակ--մ--ն: Ձ______ ա_______ ե__ Ձ-ռ-ե-ը ա-ր-կ-զ- ե-: -------------------- Ձեռքերը ամրակազմ են: 0
D--r---ye----m---a-m--en D__________ a_______ y__ D-e-r-’-e-y a-r-k-z- y-n ------------------------ Dzerrk’yery amrakazm yen
Kājas arī ir spēcīgas. Ո--ե-ը-ն---նպե- ----կ-զմ -ն: Ո_____ ն_______ ա_______ ե__ Ո-ք-ր- ն-ւ-ն-ե- ա-ր-կ-զ- ե-: ---------------------------- Ոտքերը նույնպես ամրակազմ են: 0
V------r- -u--p-------k--- yen V________ n______ a_______ y__ V-t-’-e-y n-y-p-s a-r-k-z- y-n ------------------------------ Votk’yery nuynpes amrakazm yen
Vīrs ir no sniega. Մ---ը --ու-ից-----տ--ս----: Մ____ ձ______ է պ__________ Մ-ր-ը ձ-ո-ն-ց է պ-տ-ա-տ-ա-: --------------------------- Մարդը ձյունից է պատրաստված: 0
M-rd---zyun-----e-patra-----s M____ d________ e p__________ M-r-y d-y-n-t-’ e p-t-a-t-a-s ----------------------------- Mardy dzyunits’ e patrastvats
Viņam nav bikšu un mēteļa. Ն------իք-և վ--արկ-- -ի-կր-ւմ: Ն_ վ_____ և վ_______ չ_ կ_____ Ն- վ-ր-ի- և վ-ր-ր-ո- չ- կ-ո-մ- ------------------------------ Նա վարտիք և վերարկու չի կրում: 0
Na-varti---y-- ver---u-ch-- --um N_ v______ y__ v______ c___ k___ N- v-r-i-’ y-v v-r-r-u c-’- k-u- -------------------------------- Na vartik’ yev verarku ch’i krum
Bet vīram nesalst. Բա---մա-դը--ի--ր-ու-: Բ___ մ____ չ_ մ______ Բ-յ- մ-ր-ը չ- մ-ս-ւ-: --------------------- Բայց մարդը չի մրսում: 0
Bay-s--ma-----h’----s-m B_____ m____ c___ m____ B-y-s- m-r-y c-’- m-s-m ----------------------- Bayts’ mardy ch’i mrsum
Tas ir sniegavīrs. Ն---ն-մ----է: Ն_ ձ______ է_ Ն- ձ-ե-ա-դ է- ------------- Նա ձնեմարդ է: 0
Na --nem--d-e N_ d_______ e N- d-n-m-r- e ------------- Na dznemard e

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…