Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   eo En la banko

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [sesdek]

En la banko

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. M- ŝat-s m--f---i-k--t--. M_ ŝ____ m_______ k______ M- ŝ-t-s m-l-e-m- k-n-o-. ------------------------- Mi ŝatus malfermi konton. 0
Te ir mana pase. Je- m----a-p--to. J__ m__ p________ J-n m-a p-s-o-t-. ----------------- Jen mia pasporto. 0
Un te ir mana adrese. K-j-je---i- --reso. K__ j__ m__ a______ K-j j-n m-a a-r-s-. ------------------- Kaj jen mia adreso. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. M- ŝa-us -ep-n- mo-on --r m-a---o-t-n. M_ ŝ____ d_____ m____ s__ m___ k______ M- ŝ-t-s d-p-n- m-n-n s-r m-a- k-n-o-. -------------------------------------- Mi ŝatus deponi monon sur mian konton. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Mi ŝ---s ---de-oni -o--- e--mia kon--. M_ ŝ____ m________ m____ e_ m__ k_____ M- ŝ-t-s m-l-e-o-i m-n-n e- m-a k-n-o- -------------------------------------- Mi ŝatus maldeponi monon el mia konto. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. M----tus----ev--mia- k-nte-t-r--. M_ ŝ____ r_____ m___ k___________ M- ŝ-t-s r-c-v- m-a- k-n-e-t-r-n- --------------------------------- Mi ŝatus ricevi mian konteltiron. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. M- ŝa-u---nkasig- voj--i-ta---e-on. M_ ŝ____ e_______ v_________ ĉ_____ M- ŝ-t-s e-k-s-g- v-j-ĝ-s-a- ĉ-k-n- ----------------------------------- Mi ŝatus enkasigi vojaĝistan ĉekon. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? K-om-al-a--la -akler--o? K___ a____ l_ m_________ K-o- a-t-s l- m-k-e-a-o- ------------------------ Kiom altas la makleraĵo? 0
Kur man jāparakstās? K-e-mi-su--kri--? K__ m_ s_________ K-e m- s-b-k-i-u- ----------------- Kie mi subskribu? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. M--a--n------r----l---r--n-jo. M_ a______ ĝ____ e_ G_________ M- a-e-d-s ĝ-r-n e- G-r-a-u-o- ------------------------------ Mi atendas ĝiron el Germanujo. 0
Te ir mans konta numurs. Jen-mia-k---onu----. J__ m__ k___________ J-n m-a k-n-o-u-e-o- -------------------- Jen mia kontonumero. 0
Vai nauda ir pienākusi? Ĉu la m-no--lv-nis? Ĉ_ l_ m___ a_______ Ĉ- l- m-n- a-v-n-s- ------------------- Ĉu la mono alvenis? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. M--ŝ--us---nĝi--i-n--u-on. M_ ŝ____ ŝ____ t___ s_____ M- ŝ-t-s ŝ-n-i t-u- s-m-n- -------------------------- Mi ŝatus ŝanĝi tiun sumon. 0
Man vajag ASV dolārus. Mi -e-onas--so--jn---la--jn. M_ b______ u______ d________ M- b-z-n-s u-o-a-n d-l-r-j-. ---------------------------- Mi bezonas usonajn dolarojn. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! B-n---u ------l-mi etva-o--j------toj-. B______ d___ a_ m_ e_________ b________ B-n-o-u d-n- a- m- e-v-l-r-j- b-l-t-j-. --------------------------------------- Bonvolu doni al mi etvalorajn biletojn. 0
Vai te ir bankomāts? Ĉ--est-- b-n--ŭtoma-o ------? Ĉ_ e____ b___________ ĉ______ Ĉ- e-t-s b-n-a-t-m-t- ĉ---i-? ----------------------------- Ĉu estas bankaŭtomato ĉi-tie? 0
Cik daudz naudas var izņemt? K--- d- ------bl-- el----? K___ d_ m___ e____ e______ K-o- d- m-n- e-l-s e-t-r-? -------------------------- Kiom da mono eblas eltiri? 0
Kādas kredītkartes der? K--- -r-di--art-- uz-b-a-? K___ k___________ u_______ K-u- k-e-i-k-r-o- u-e-l-s- -------------------------- Kiuj kreditkartoj uzeblas? 0

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…