Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   et Pangas

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [kuuskümmend]

Pangas

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. M--sooviks -o-t---ava--. M_ s______ k_____ a_____ M- s-o-i-s k-n-o- a-a-a- ------------------------ Ma sooviks kontot avada. 0
Te ir mana pase. S-i-----mu pa--. S___ o_ m_ p____ S-i- o- m- p-s-. ---------------- Siin on mu pass. 0
Un te ir mana adrese. J---i-- o---- --dre--. J_ s___ o_ m_ a_______ J- s-i- o- m- a-d-e-s- ---------------------- Ja siin on mu aadress. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. M--s---ik--- -ma k--t--e -ah-----d-. M_ s________ o__ k______ r___ k_____ M- s-o-i-s-n o-a k-n-o-e r-h- k-n-a- ------------------------------------ Ma sooviksin oma kontole raha kanda. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. M- --------n --a--onto---r-ha -õtt-. M_ s________ o__ k______ r___ v_____ M- s-o-i-s-n o-a k-n-o-t r-h- v-t-a- ------------------------------------ Ma sooviksin oma kontolt raha võtta. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. M-----viks---kon-ov------t-t. M_ s________ k_______________ M- s-o-i-s-n k-n-o-ä-j-v-t-t- ----------------------------- Ma sooviksin kontoväljavõtet. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. M--s-ov--si- --i-itšek-- r---k--v---ta--. M_ s________ r__________ r_____ v________ M- s-o-i-s-n r-i-i-š-k-i r-h-k- v-h-t-d-. ----------------------------------------- Ma sooviksin reisitšekki rahaks vahetada. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Kui----g-- o--t-su-? K__ k_____ o_ t_____ K-i k-r-e- o- t-s-d- -------------------- Kui kõrged on tasud? 0
Kur man jāparakstās? K-----a--ll- k-rj--ama -ean? K___ m_ a___ k________ p____ K-h- m- a-l- k-r-u-a-a p-a-? ---------------------------- Kuhu ma alla kirjutama pean? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Ma oo-a- pan-aü-eka-n---Sa--a--al-. M_ o____ p_____________ S__________ M- o-t-n p-n-a-l-k-n-e- S-k-a-a-l-. ----------------------------------- Ma ootan pangaülekannet Saksamaalt. 0
Te ir mans konta numurs. S-i-----m- ---t-n---er. S___ o_ m_ k___________ S-i- o- m- k-n-o-u-b-r- ----------------------- Siin on mu kontonumber. 0
Vai nauda ir pienākusi? Kas rah- ---sa-bun--? K__ r___ o_ s________ K-s r-h- o- s-a-u-u-? --------------------- Kas raha on saabunud? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Ma----viks---lle -a-a va-e-a-a. M_ s______ s____ r___ v________ M- s-o-i-s s-l-e r-h- v-h-t-d-. ------------------------------- Ma sooviks selle raha vahetada. 0
Man vajag ASV dolārus. Mu--o- -aja--SA--o---re-d. M__ o_ v___ U__ d_________ M-l o- v-j- U-A d-l-a-e-d- -------------------------- Mul on vaja USA dollareid. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! P--u---nd-- --lle --i--s--- k---ür-. P____ a____ m____ v________ k_______ P-l-n a-d-e m-l-e v-i-e-e-d k-p-ü-e- ------------------------------------ Palun andke mulle väikeseid kupüüre. 0
Vai te ir bankomāts? Kas-s-i- on--ul-rah-a----aati? K__ s___ o_ s_________________ K-s s-i- o- s-l-r-h-a-t-m-a-i- ------------------------------ Kas siin on sularahaautomaati? 0
Cik daudz naudas var izņemt? K-i----ju -a-a--õ-b--ä------tt-? K__ p____ r___ v___ v____ v_____ K-i p-l-u r-h- v-i- v-l-a v-t-a- -------------------------------- Kui palju raha võib välja võtta? 0
Kādas kredītkartes der? Mi--i-eid----di--k----e-s--b-si-n ----t--a? M________ k____________ s___ s___ k________ M-l-i-e-d k-e-i-t-a-r-e s-a- s-i- k-s-t-d-? ------------------------------------------- Milliseid krediitkaarte saab siin kasutada? 0

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…