Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   fi Pankissa

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [kuusikymmentä]

Pankissa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Haluan---ata ti-in. H_____ a____ t_____ H-l-a- a-a-a t-l-n- ------------------- Haluan avata tilin. 0
Te ir mana pase. Tä--ä--- --s----. T____ o_ p_______ T-s-ä o- p-s-i-i- ----------------- Tässä on passini. 0
Un te ir mana adrese. Ja --ss- on -so-tt-en-. J_ t____ o_ o__________ J- t-s-ä o- o-o-t-e-n-. ----------------------- Ja tässä on osoitteeni. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. Halu----al--tt-- rah-a ----ll---. H_____ t________ r____ t_________ H-l-a- t-l-e-t-a r-h-a t-l-l-e-i- --------------------------------- Haluan tallettaa rahaa tililleni. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Ha---n-n----- ----a-ti----ä-i. H_____ n_____ r____ t_________ H-l-a- n-s-a- r-h-a t-l-l-ä-i- ------------------------------ Haluan nostaa rahaa tililtäni. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Ha-u-n-h---- til-o----ni. H_____ h____ t___________ H-l-a- h-k-a t-l-o-t-e-i- ------------------------- Haluan hakea tiliotteeni. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. H--uan ----st---ma-ka-ek-n. H_____ l_______ m__________ H-l-a- l-n-s-a- m-t-a-e-i-. --------------------------- Haluan lunastaa matkasekin. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? K-i-k- k--k----ova- mak--t? K_____ k______ o___ m______ K-i-k- k-r-e-t o-a- m-k-u-? --------------------------- Kuinka korkeat ovat maksut? 0
Kur man jāparakstās? Mihi- --n-n---------lek---oi---a? M____ m____ p____ a______________ M-h-n m-n-n p-t-ä a-l-k-r-o-t-a-? --------------------------------- Mihin minun pitää allekirjoittaa? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. M--ä--do--- pan--isi-r--- --k-a--a. M___ o_____ p____________ S________ M-n- o-o-a- p-n-k-s-i-t-a S-k-a-t-. ----------------------------------- Minä odotan pankkisiirtoa Saksasta. 0
Te ir mans konta numurs. T--sä-o- -i--nu--roni. T____ o_ t____________ T-s-ä o- t-l-n-m-r-n-. ---------------------- Tässä on tilinumeroni. 0
Vai nauda ir pienākusi? O-a-ko ra--t---a---ee-? O_____ r____ s_________ O-a-k- r-h-t s-a-u-e-t- ----------------------- Ovatko rahat saapuneet? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Mi----a-t-i-i--v-i--aa nä-ä -aha-. M___ t________ v______ n___ r_____ M-n- t-h-o-s-n v-i-t-a n-m- r-h-t- ---------------------------------- Minä tahtoisin vaihtaa nämä rahat. 0
Man vajag ASV dolārus. Mi---t-r---s---U--dol-a-ei--. M___ t________ U_____________ M-n- t-r-i-s-n U---o-l-r-i-a- ----------------------------- Minä tarvitsen US-dollareita. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! An-ai---t--o-m--ul-e--i----------e-tä? A___________ m______ p_____ s_________ A-t-i-i-t-k- m-n-l-e p-e-i- s-t-l-i-ä- -------------------------------------- Antaisitteko minulle pieniä seteleitä? 0
Vai te ir bankomāts? Onk---ä-------nkk---t----tti-? O___ t_____ p_________________ O-k- t-ä-l- p-n-k-a-t-m-a-t-a- ------------------------------ Onko täällä pankkiautomaattia? 0
Cik daudz naudas var izņemt? K--nk------on -ah---v-i-n-s---? K_____ p_____ r____ v__ n______ K-i-k- p-l-o- r-h-a v-i n-s-a-? ------------------------------- Kuinka paljon rahaa voi nostaa? 0
Kādas kredītkartes der? M--ä --ott-k-rtt-ja t--l-ä ----käy-tää? M___ l_____________ t_____ v__ k_______ M-t- l-o-t-k-r-t-j- t-ä-l- v-i k-y-t-ä- --------------------------------------- Mitä luottokortteja täällä voi käyttää? 0

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…