Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   hr U banci

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [šezdeset]

U banci

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Želim-otvor-t----ču-. Ž____ o_______ r_____ Ž-l-m o-v-r-t- r-č-n- --------------------- Želim otvoriti račun. 0
Te ir mana pase. Tu-je-moja put-v---a. T_ j_ m___ p_________ T- j- m-j- p-t-v-i-a- --------------------- Tu je moja putovnica. 0
Un te ir mana adrese. A-o-d---j- mo-- ad-e--. A o____ j_ m___ a______ A o-d-e j- m-j- a-r-s-. ----------------------- A ovdje je moja adresa. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. Ž--i---pl----- nov-c----m----ač-n. Ž____ u_______ n____ n_ m__ r_____ Ž-l-m u-l-t-t- n-v-c n- m-j r-č-n- ---------------------------------- Želim uplatiti novac na moj račun. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Želim-p-dić--n--ac--a--v-j-g--ačun-. Ž____ p_____ n____ s_ s_____ r______ Ž-l-m p-d-ć- n-v-c s- s-o-e- r-č-n-. ------------------------------------ Želim podići novac sa svojeg računa. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Ž--i---z----i----ak--a r-čuna. Ž____ u____ i______ s_ r______ Ž-l-m u-e-i i-v-d-k s- r-č-n-. ------------------------------ Želim uzeti izvadak sa računa. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. Že----u-----ti pu-nič------. Ž____ u_______ p_______ č___ Ž-l-m u-o-č-t- p-t-i-k- č-k- ---------------------------- Želim unovčiti putnički ček. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Ko-ike su -ri--o--e? K_____ s_ p_________ K-l-k- s- p-i-t-j-e- -------------------- Kolike su pristojbe? 0
Kur man jāparakstās? Gdje mo-a--p--p-s--i? G___ m____ p_________ G-j- m-r-m p-t-i-a-i- --------------------- Gdje moram potpisati? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. O-ek--e- -o-n--- iz------č--. O_______ d______ i_ N________ O-e-u-e- d-z-a-u i- N-e-a-k-. ----------------------------- Očekujem doznaku iz Njemačke. 0
Te ir mans konta numurs. T- ---mo- b--- r-ču--. T_ j_ m__ b___ r______ T- j- m-j b-o- r-č-n-. ---------------------- Tu je moj broj računa. 0
Vai nauda ir pienākusi? J- l- n---------a-? J_ l_ n____ s______ J- l- n-v-c s-i-a-? ------------------- Je li novac stigao? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Ž-l----r---j-ni---ova- no-ac. Ž____ p__________ o___ n_____ Ž-l-m p-o-i-e-i-i o-a- n-v-c- ----------------------------- Želim promijeniti ovaj novac. 0
Man vajag ASV dolārus. Tr---m -m------ ----re. T_____ a_______ d______ T-e-a- a-e-i-k- d-l-r-. ----------------------- Trebam američke dolare. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! M--i- V-s, da-te ---si-ne -ovča--ce. M____ V___ d____ m_ s____ n_________ M-l-m V-s- d-j-e m- s-t-e n-v-a-i-e- ------------------------------------ Molim Vas, dajte mi sitne novčanice. 0
Vai te ir bankomāts? P---o-i l- ovd----a--o-a-? P______ l_ o____ b________ P-s-o-i l- o-d-e b-n-o-a-? -------------------------- Postoji li ovdje bankomat? 0
Cik daudz naudas var izņemt? Kol----se-no----m-že-p-d--i? K_____ s_ n____ m___ p______ K-l-k- s- n-v-a m-ž- p-d-ć-? ---------------------------- Koliko se novca može podići? 0
Kādas kredītkartes der? Ko-- s--k-----ne --r-i-- mogu ---istit-? K___ s_ k_______ k______ m___ k_________ K-j- s- k-e-i-n- k-r-i-e m-g- k-r-s-i-i- ---------------------------------------- Koje se kreditne kartice mogu koristiti? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…