Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   nn I banken

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [seksti]

I banken

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. E--v-l ---e e-n -o--o. E_ v__ o___ e__ k_____ E- v-l o-n- e-n k-n-o- ---------------------- Eg vil opne ein konto. 0
Te ir mana pase. Her er---sset -it-. H__ e_ p_____ m____ H-r e- p-s-e- m-t-. ------------------- Her er passet mitt. 0
Un te ir mana adrese. Og h----- -----sa--i. O_ h__ e_ a______ m__ O- h-r e- a-r-s-a m-. --------------------- Og her er adressa mi. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. Eg--i- --t-- in--p-n-ar--- ----o-- mi-. E_ v__ s____ i__ p_____ p_ k______ m___ E- v-l s-t-e i-n p-n-a- p- k-n-o-n m-n- --------------------------------------- Eg vil setje inn pengar på kontoen min. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Eg-v-- ta--t pen-a----å --n-o-n--i-. E_ v__ t_ u_ p_____ f__ k______ m___ E- v-l t- u- p-n-a- f-å k-n-o-n m-n- ------------------------------------ Eg vil ta ut pengar frå kontoen min. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Eg-v----je-ne ha--- kon-o---k-ift. E_ v__ g_____ h_ e_ k_____________ E- v-l g-e-n- h- e- k-n-o-t-k-i-t- ---------------------------------- Eg vil gjerne ha ei kontoutskrift. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. E- v-l ----- i-n--in-----esjek-. E_ v__ l____ i__ e__ r__________ E- v-l l-y-e i-n e-n r-i-e-j-k-. -------------------------------- Eg vil løyse inn ein reisesjekk. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Kor-my--e --b---er-d-t? K__ m____ g____ e_ d___ K-r m-k-e g-b-r e- d-t- ----------------------- Kor mykje gebyr er det? 0
Kur man jāparakstās? K--r s-a- eg--kr--- ---er? K___ s___ e_ s_____ u_____ K-a- s-a- e- s-r-v- u-d-r- -------------------------- Kvar skal eg skrive under? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. E- -e-ta-----over---in-------y-k--nd. E_ v_____ e_ o_________ f__ T________ E- v-n-a- e- o-e-f-r-n- f-å T-s-l-n-. ------------------------------------- Eg ventar ei overføring frå Tyskland. 0
Te ir mans konta numurs. H---er--ont--um-e----mi--. H__ e_ k____________ m____ H-r e- k-n-o-u-m-r-t m-t-. -------------------------- Her er kontonummeret mitt. 0
Vai nauda ir pienākusi? E--p-n-a-e kom----ra-? E_ p______ k____ f____ E- p-n-a-e k-m-e f-a-? ---------------------- Er pengane komne fram? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. E--v-- -jer-----k-l- -esse --ng-n-. E_ v__ g_____ v_____ d____ p_______ E- v-l g-e-n- v-k-l- d-s-e p-n-a-e- ----------------------------------- Eg vil gjerne veksle desse pengane. 0
Man vajag ASV dolārus. Eg-----g---e-ik-n-ke---l--r. E_ t____ a__________ d______ E- t-e-g a-e-i-a-s-e d-l-a-. ---------------------------- Eg treng amerikanske dollar. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! Kan e-----de--i--m- --tlar? K__ e_ f_ d__ i s__ s______ K-n e- f- d-t i s-å s-t-a-? --------------------------- Kan eg få det i små setlar? 0
Vai te ir bankomāts? Fi-s----t ein--iniban--h--? F____ d__ e__ m_______ h___ F-n-t d-t e-n m-n-b-n- h-r- --------------------------- Finst det ein minibank her? 0
Cik daudz naudas var izņemt? Ko----kje-pen-a- -an--g--a --? K__ m____ p_____ k__ e_ t_ u__ K-r m-k-e p-n-a- k-n e- t- u-? ------------------------------ Kor mykje pengar kan eg ta ut? 0
Kādas kredītkartes der? Kva -r-d--t-o-- -a------ruk-? K__ k__________ k__ e_ b_____ K-a k-e-i-t-o-t k-n e- b-u-e- ----------------------------- Kva kredittkort kan eg bruke? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…