Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   sk V banke

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [šesťdesiat]

V banke

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Chce--by-s-m si --v--iť úč--. C____ b_ s__ s_ o______ ú____ C-c-l b- s-m s- o-v-r-ť ú-e-. ----------------------------- Chcel by som si otvoriť účet. 0
Te ir mana pase. Tu--- m-- --s. T_ j_ m__ p___ T- j- m-j p-s- -------------- Tu je môj pas. 0
Un te ir mana adrese. A -u--e m--- -dres-. A t_ j_ m___ a______ A t- j- m-j- a-r-s-. -------------------- A tu je moja adresa. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. C-c----y---m--- -v-j úč-t-v-o--- peniaz-. C____ b_ s__ n_ s___ ú___ v_____ p_______ C-c-l b- s-m n- s-o- ú-e- v-o-i- p-n-a-e- ----------------------------------------- Chcel by som na svoj účet vložiť peniaze. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Chce- by--om-z---vojho -------b--ť-pe---ze. C____ b_ s__ z_ s_____ ú___ v_____ p_______ C-c-l b- s-m z- s-o-h- ú-t- v-b-a- p-n-a-e- ------------------------------------------- Chcel by som zo svojho účtu vybrať peniaze. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Chc-l b- -om-s--v--d-i--úť-----sy --úč--. C____ b_ s__ s_ v_________ v_____ z ú____ C-c-l b- s-m s- v-z-v-h-ú- v-p-s- z ú-t-. ----------------------------------------- Chcel by som si vyzdvihnúť výpisy z účtu. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. Chcel by-s-- -y-l--iť ----o--ý --k. C____ b_ s__ v_______ c_______ š___ C-c-l b- s-m v-p-a-i- c-s-o-n- š-k- ----------------------------------- Chcel by som vyplatiť cestovný šek. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Aké---ľ-é-s- -oplat--? A__ v____ s_ p________ A-é v-ľ-é s- p-p-a-k-? ---------------------- Aké veľké sú poplatky? 0
Kur man jāparakstās? Kde-s----sí- -odpí---? K__ s_ m____ p________ K-e s- m-s-m p-d-í-a-? ---------------------- Kde sa musím podpísať? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Oč--á--- pr-vo--- -emec-a. O_______ p_____ z N_______ O-a-á-a- p-e-o- z N-m-c-a- -------------------------- Očakávam prevod z Nemecka. 0
Te ir mans konta numurs. T- j- číslo mô-ho účt-. T_ j_ č____ m____ ú____ T- j- č-s-o m-j-o ú-t-. ----------------------- Tu je číslo môjho účtu. 0
Vai nauda ir pienākusi? P-i-l- u- --nia-e? P_____ u_ p_______ P-i-l- u- p-n-a-e- ------------------ Prišli už peniaze? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Ch--- by -o- zam-n---t-e-o-p-n-aze. C____ b_ s__ z______ t____ p_______ C-c-l b- s-m z-m-n-ť t-e-o p-n-a-e- ----------------------------------- Chcel by som zameniť tieto peniaze. 0
Man vajag ASV dolārus. Po-rebu-em--me-i--- d--áre. P_________ a_______ d______ P-t-e-u-e- a-e-i-k- d-l-r-. --------------------------- Potrebujem americké doláre. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! Dajte mi --osím ma-é -an-o---. D____ m_ p_____ m___ b________ D-j-e m- p-o-í- m-l- b-n-o-k-. ------------------------------ Dajte mi prosím malé bankovky. 0
Vai te ir bankomāts? J- t- -i---e -a-kom--? J_ t_ n_____ b________ J- t- n-e-d- b-n-o-a-? ---------------------- Je tu niekde bankomat? 0
Cik daudz naudas var izņemt? Ko-k- peňazí mô-e- -ybr--? K____ p_____ m____ v______ K-ľ-o p-ň-z- m-ž-m v-b-a-? -------------------------- Koľko peňazí môžem vybrať? 0
Kādas kredītkartes der? A-é--redit-é--a--y-s- -ôž---ou-í-ať? A__ k_______ k____ s_ m___ p________ A-é k-e-i-n- k-r-y s- m-ž- p-u-í-a-? ------------------------------------ Aké kreditné karty sa môžu používať? 0

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…