Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   sk Radové číslovky

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [šesťdesiatjeden]

Radové číslovky

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Prv- me--a---e j-nu-r. P___ m_____ j_ j______ P-v- m-s-a- j- j-n-á-. ---------------------- Prvý mesiac je január. 0
Otrais mēnesis ir februāris. D-u-ý m-s-a- -- ---ruár. D____ m_____ j_ f_______ D-u-ý m-s-a- j- f-b-u-r- ------------------------ Druhý mesiac je február. 0
Trešais mēnesis ir marts. Tret- mes-ac-j---a---. T____ m_____ j_ m_____ T-e-í m-s-a- j- m-r-c- ---------------------- Tretí mesiac je marec. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Štv-t- --s-a- -e-a-ríl. Š_____ m_____ j_ a_____ Š-v-t- m-s-a- j- a-r-l- ----------------------- Štvrtý mesiac je apríl. 0
Piektais mēnesis ir maijs. P-a-- mesi-c-je---j. P____ m_____ j_ m___ P-a-y m-s-a- j- m-j- -------------------- Piaty mesiac je máj. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Š--sty --si-------ún. Š_____ m_____ j_ j___ Š-e-t- m-s-a- j- j-n- --------------------- Šiesty mesiac je jún. 0
Seši mēneši ir pusgads. Šes- --s-a-o- je p-- ---a. Š___ m_______ j_ p__ r____ Š-s- m-s-a-o- j- p-l r-k-. -------------------------- Šesť mesiacov je pol roka. 0
Janvāris, februāris, marts, Ja-uár- f---uár--mare-, J______ f_______ m_____ J-n-á-, f-b-u-r- m-r-c- ----------------------- Január, február, marec, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. a-r--, má- - -ún. a_____ m__ a j___ a-r-l- m-j a j-n- ----------------- apríl, máj a jún. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. Si---y--esi-- je--ú-. S_____ m_____ j_ j___ S-e-m- m-s-a- j- j-l- --------------------- Siedmy mesiac je júl. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Ôs-- --s-ac j--au-us-. Ô___ m_____ j_ a______ Ô-m- m-s-a- j- a-g-s-. ---------------------- Ôsmy mesiac je august. 0
Devītais mēnesis ir septembris. D-vi--y---s------ -e--emb--. D______ m_____ j_ s_________ D-v-a-y m-s-a- j- s-p-e-b-r- ---------------------------- Deviaty mesiac je september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. De-iat----s-a------k--b--. D______ m_____ j_ o_______ D-s-a-y m-s-a- j- o-t-b-r- -------------------------- Desiaty mesiac je október. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. J-d-n--ty me-iac-j--n----b-r. J________ m_____ j_ n________ J-d-n-s-y m-s-a- j- n-v-m-e-. ----------------------------- Jedenásty mesiac je november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Dv--ás-- mes-ac-j- -ec-mber. D_______ m_____ j_ d________ D-a-á-t- m-s-a- j- d-c-m-e-. ---------------------------- Dvanásty mesiac je december. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Dv-n--- --sia--- j- --den r-k. D______ m_______ j_ j____ r___ D-a-á-ť m-s-a-o- j- j-d-n r-k- ------------------------------ Dvanásť mesiacov je jeden rok. 0
Jūlijs, augusts, septembris, J-l---u----- -e---m-er, J___ a______ s_________ J-l- a-g-s-, s-p-e-b-r- ----------------------- Júl, august, september, 0
oktobris, novembris un decembris. okt-ber----v--b-r-a-d--e----. o_______ n_______ a d________ o-t-b-r- n-v-m-e- a d-c-m-e-. ----------------------------- október, november a december. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…