Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   bg Задаване на въпроси 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [шейсет и две]

62 [sheyset i dve]

Задаване на въпроси 1

[Zadavane na vyprosi 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
mācīties у-а уча у-а --- уча 0
ucha ucha u-h- ---- ucha
Vai skolēni mācās daudz? Уче-и-ите --ат-л- мног-? Учениците учат ли много? У-е-и-и-е у-а- л- м-о-о- ------------------------ Учениците учат ли много? 0
U--en--s--e -ch-t -- m-o-o? Uchenitsite uchat li mnogo? U-h-n-t-i-e u-h-t l- m-o-o- --------------------------- Uchenitsite uchat li mnogo?
Nē, viņi mācās maz. Н----- уч---ма--о. Не, те учат малко. Н-, т- у-а- м-л-о- ------------------ Не, те учат малко. 0
N---t- ucha--ma-ko. Ne, te uchat malko. N-, t- u-h-t m-l-o- ------------------- Ne, te uchat malko.
jautāt пи-ам питам п-т-м ----- питам 0
p-t-m pitam p-t-m ----- pitam
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Чес-о -и пи-а-----ителя? Често ли питате учителя? Ч-с-о л- п-т-т- у-и-е-я- ------------------------ Често ли питате учителя? 0
Chest- -i---t--e-uc-i-e-y-? Chesto li pitate uchitelya? C-e-t- l- p-t-t- u-h-t-l-a- --------------------------- Chesto li pitate uchitelya?
Nē, es viņam nejautāju bieži. Н----- ----- п---- -е--о. Не, аз не го питам често. Н-, а- н- г- п-т-м ч-с-о- ------------------------- Не, аз не го питам често. 0
Ne--a--ne--o p-------es--. Ne, az ne go pitam chesto. N-, a- n- g- p-t-m c-e-t-. -------------------------- Ne, az ne go pitam chesto.
atbildēt от---а-ям отговарям о-г-в-р-м --------- отговарям 0
ot-o-a--am otgovaryam o-g-v-r-a- ---------- otgovaryam
Atbildiet, lūdzu! От--в-р-----мо-я. Отговорете, моля. О-г-в-р-т-, м-л-. ----------------- Отговорете, моля. 0
O-g-vor---- -o-y-. Otgovorete, molya. O-g-v-r-t-, m-l-a- ------------------ Otgovorete, molya.
Es atbildu. Аз о-------м. Аз отговарям. А- о-г-в-р-м- ------------- Аз отговарям. 0
A--otgo-a-ya-. Az otgovaryam. A- o-g-v-r-a-. -------------- Az otgovaryam.
strādāt ра-о-я работя р-б-т- ------ работя 0
rabotya rabotya r-b-t-a ------- rabotya
Vai viņš pašlaik strādā? То- р-боти л- с---? Той работи ли сега? Т-й р-б-т- л- с-г-? ------------------- Той работи ли сега? 0
To-------- ---s-ga? Toy raboti li sega? T-y r-b-t- l- s-g-? ------------------- Toy raboti li sega?
Jā, viņš pašlaik strādā. Да---ой -------сег-. Да, той работи сега. Д-, т-й р-б-т- с-г-. -------------------- Да, той работи сега. 0
D-, to---ab-ti--e-a. Da, toy raboti sega. D-, t-y r-b-t- s-g-. -------------------- Da, toy raboti sega.
nākt и---м идвам и-в-м ----- идвам 0
idv-m idvam i-v-m ----- idvam
Vai Jūs nāksiet? И-ва-- ли? Идвате ли? И-в-т- л-? ---------- Идвате ли? 0
Id---- --? Idvate li? I-v-t- l-? ---------- Idvate li?
Jā, mēs tūlīt nāksim. Да,--е-н-га --ваме. Да, веднага идваме. Д-, в-д-а-а и-в-м-. ------------------- Да, веднага идваме. 0
D-- -e--aga--dv--e. Da, vednaga idvame. D-, v-d-a-a i-v-m-. ------------------- Da, vednaga idvame.
dzīvot жив-я живея ж-в-я ----- живея 0
zh-v-ya zhiveya z-i-e-a ------- zhiveya
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? В--е-ли--л- -и-ее--? В Берлин ли живеете? В Б-р-и- л- ж-в-е-е- -------------------- В Берлин ли живеете? 0
V---rlin-li--hiv-e--? V Berlin li zhiveete? V B-r-i- l- z-i-e-t-? --------------------- V Berlin li zhiveete?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Да- ---ж---- - -е-лин. Да, аз живея в Берлин. Д-, а- ж-в-я в Б-р-и-. ---------------------- Да, аз живея в Берлин. 0
Da, az --iv-y--v-B---in. Da, az zhiveya v Berlin. D-, a- z-i-e-a v B-r-i-. ------------------------ Da, az zhiveya v Berlin.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!