Чес-о -и пи-а-----ителя?
Често ли питате учителя?
Ч-с-о л- п-т-т- у-и-е-я-
------------------------
Често ли питате учителя? 0 Chest- -i---t--e-uc-i-e-y-?Chesto li pitate uchitelya?C-e-t- l- p-t-t- u-h-t-l-a----------------------------Chesto li pitate uchitelya?
Н----- ----- п---- -е--о.
Не, аз не го питам често.
Н-, а- н- г- п-т-м ч-с-о-
-------------------------
Не, аз не го питам често. 0 Ne--a--ne--o p-------es--.Ne, az ne go pitam chesto.N-, a- n- g- p-t-m c-e-t-.--------------------------Ne, az ne go pitam chesto.
То- р-боти л- с---?
Той работи ли сега?
Т-й р-б-т- л- с-г-?
-------------------
Той работи ли сега? 0 To-------- ---s-ga?Toy raboti li sega?T-y r-b-t- l- s-g-?-------------------Toy raboti li sega?
Да---ой -------сег-.
Да, той работи сега.
Д-, т-й р-б-т- с-г-.
--------------------
Да, той работи сега. 0 D-, to---ab-ti--e-a.Da, toy raboti sega.D-, t-y r-b-t- s-g-.--------------------Da, toy raboti sega.
В--е-ли--л- -и-ее--?
В Берлин ли живеете?
В Б-р-и- л- ж-в-е-е-
--------------------
В Берлин ли живеете? 0 V---rlin-li--hiv-e--?V Berlin li zhiveete?V B-r-i- l- z-i-e-t-?---------------------V Berlin li zhiveete?
Да- ---ж---- - -е-лин.
Да, аз живея в Берлин.
Д-, а- ж-в-я в Б-р-и-.
----------------------
Да, аз живея в Берлин. 0 Da, az --iv-y--v-B---in.Da, az zhiveya v Berlin.D-, a- z-i-e-a v B-r-i-.------------------------Da, az zhiveya v Berlin.
Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli.
Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu.
Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā.
Viņi baidās pielaist kļūdas.
Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums.
Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams!
Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai.
Tam ir vairāki iemesli.
Rakstīšana atšķiras no runāšanas.
Tas ir daudz sarežģītāks process.
Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot.
Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu.
Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot.
Neviens negaida uz mūsu atbildi.
Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas.
Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu.
Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu.
Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai.
Un tā atbalsta mūsu atmiņu.
Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma.
Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu.
Mēs varam skaidri visu pārskatīt.
Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties.
Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi.
Galvenais ir katru dienu veidot teikumus.
Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu.
Tad arī kādreiz satikties dzīvē.
Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!