Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   el Θέτω ερωτήσεις 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [εξήντα δύο]

62 [exḗnta dýo]

Θέτω ερωτήσεις 1

[Thétō erōtḗseis 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
mācīties δ---ά-ω δ______ δ-α-ά-ω ------- διαβάζω 0
d---ázō d______ d-a-á-ō ------- diabázō
Vai skolēni mācās daudz? Ο----θητές-διαβάζ-----ο--; Ο_ μ______ δ________ π____ Ο- μ-θ-τ-ς δ-α-ά-ο-ν π-λ-; -------------------------- Οι μαθητές διαβάζουν πολύ; 0
O--------és-d-ab------p---? O_ m_______ d________ p____ O- m-t-ē-é- d-a-á-o-n p-l-? --------------------------- Oi mathētés diabázoun polý?
Nē, viņi mācās maz. Ό--,-δ-αβάζο-ν-λ--ο. Ό___ δ________ λ____ Ό-ι- δ-α-ά-ο-ν λ-γ-. -------------------- Όχι, διαβάζουν λίγο. 0
Óc--,-diab-z----lí--. Ó____ d________ l____ Ó-h-, d-a-á-o-n l-g-. --------------------- Óchi, diabázoun lígo.
jautāt ρ---ω ρ____ ρ-τ-ω ----- ρωτάω 0
rō-áō r____ r-t-ō ----- rōtáō
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Ρω-άτ- συ--ά τ-ν--άσ--λο; Ρ_____ σ____ τ__ δ_______ Ρ-τ-τ- σ-χ-ά τ-ν δ-σ-α-ο- ------------------------- Ρωτάτε συχνά τον δάσκαλο; 0
Rō-------------on --ska--? R_____ s_____ t__ d_______ R-t-t- s-c-n- t-n d-s-a-o- -------------------------- Rōtáte sychná ton dáskalo?
Nē, es viņam nejautāju bieži. Όχι,------ο---ω------χ-ά. Ό___ δ__ τ__ ρ____ σ_____ Ό-ι- δ-ν τ-ν ρ-τ-ω σ-χ-ά- ------------------------- Όχι, δεν τον ρωτάω συχνά. 0
Óc-i, d-n-t---rōt-- -ychná. Ó____ d__ t__ r____ s______ Ó-h-, d-n t-n r-t-ō s-c-n-. --------------------------- Óchi, den ton rōtáō sychná.
atbildēt α-α---ω α______ α-α-τ-ω ------- απαντάω 0
a--ntáō a______ a-a-t-ō ------- apantáō
Atbildiet, lūdzu! Α-α-τ-----π--ακ---. Α________ π________ Α-α-τ-σ-ε π-ρ-κ-λ-. ------------------- Απαντήστε παρακαλώ. 0
Apa--ḗ-t- -a--ka-ṓ. A________ p________ A-a-t-s-e p-r-k-l-. ------------------- Apantḗste parakalṓ.
Es atbildu. Α--ν-ά-. Α_______ Α-α-τ-ω- -------- Απαντάω. 0
Apa----. A_______ A-a-t-ō- -------- Apantáō.
strādāt δουλ-ύω δ______ δ-υ-ε-ω ------- δουλεύω 0
doul-úō d______ d-u-e-ō ------- douleúō
Vai viņš pašlaik strādā? (----ς--Δο---ύ-ι-----; (______ Δ_______ τ____ (-υ-ό-) Δ-υ-ε-ε- τ-ρ-; ---------------------- (Αυτός) Δουλεύει τώρα; 0
(Au-ós)--ou---e- --r-? (______ D_______ t____ (-u-ó-) D-u-e-e- t-r-? ---------------------- (Autós) Douleúei tṓra?
Jā, viņš pašlaik strādā. Ν-----ο--ε-ε- τώρα. Ν___ δ_______ τ____ Ν-ι- δ-υ-ε-ε- τ-ρ-. ------------------- Ναι, δουλεύει τώρα. 0
N-----ou-e-ei-tṓra. N___ d_______ t____ N-i- d-u-e-e- t-r-. ------------------- Nai, douleúei tṓra.
nākt έρ----ι έ______ έ-χ-μ-ι ------- έρχομαι 0
é---omai é_______ é-c-o-a- -------- érchomai
Vai Jūs nāksiet? Έ-χ--τ-; Έ_______ Έ-χ-σ-ε- -------- Έρχεστε; 0
É-che-t-? É________ É-c-e-t-? --------- Ércheste?
Jā, mēs tūlīt nāksim. Ναι- -ρχόμ--τ- αμ----. Ν___ ε________ α______ Ν-ι- ε-χ-μ-σ-ε α-έ-ω-. ---------------------- Ναι, ερχόμαστε αμέσως. 0
Nai,-e--hóma--e-a----s. N___ e_________ a______ N-i- e-c-ó-a-t- a-é-ō-. ----------------------- Nai, erchómaste amésōs.
dzīvot μέ-ω μ___ μ-ν- ---- μένω 0
m--ō m___ m-n- ---- ménō
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Μ----ε-στο----ο--νο; Μ_____ σ__ Β________ Μ-ν-τ- σ-ο Β-ρ-λ-ν-; -------------------- Μένετε στο Βερολίνο; 0
M-n--- --- -er-lí--? M_____ s__ B________ M-n-t- s-o B-r-l-n-? -------------------- Ménete sto Berolíno?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Να-- -ένω-------ρ-λίνο. Ν___ μ___ σ__ Β________ Ν-ι- μ-ν- σ-ο Β-ρ-λ-ν-. ----------------------- Ναι, μένω στο Βερολίνο. 0
Nai- --nō---o B--o---o. N___ m___ s__ B________ N-i- m-n- s-o B-r-l-n-. ----------------------- Nai, ménō sto Berolíno.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!