Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   hu Kérdések 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [hatvankettő]

Kérdések 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
mācīties t--u--i t______ t-n-l-i ------- tanulni 0
Vai skolēni mācās daudz? Az-i--o-á-ok-s---- ta-u-na-? A_ i________ s____ t________ A- i-k-l-s-k s-k-t t-n-l-a-? ---------------------------- Az iskolások sokat tanulnak? 0
Nē, viņi mācās maz. N--- ke---et----ul---. N___ k______ t________ N-m- k-v-s-t t-n-l-a-. ---------------------- Nem, keveset tanulnak. 0
jautāt ké---zni k_______ k-r-e-n- -------- kérdezni 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Soks--r -eg-érdez- ---a-t-nár-? S______ m_________ ö_ a t______ S-k-z-r m-g-é-d-z- ö- a t-n-r-? ------------------------------- Sokszor megkérdezi ön a tanárt? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. N-m,-nem kér-e-em-so--z-r. N___ n__ k_______ s_______ N-m- n-m k-r-e-e- s-k-z-r- -------------------------- Nem, nem kérdezem sokszor. 0
atbildēt vál-szo--i v_________ v-l-s-o-n- ---------- válaszolni 0
Atbildiet, lūdzu! Vál-szol-o- ké-em! V__________ k_____ V-l-s-o-j-n k-r-m- ------------------ Válaszoljon kérem! 0
Es atbildu. V-l-szol-k. V__________ V-l-s-o-o-. ----------- Válaszolok. 0
strādāt d----zni d_______ d-l-o-n- -------- dolgozni 0
Vai viņš pašlaik strādā? Ép--- d---o--k? É____ d________ É-p-n d-l-o-i-? --------------- Éppen dolgozik? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. Ig-n,--p----dol-o-i-. I____ é____ d________ I-e-, é-p-n d-l-o-i-. --------------------- Igen, éppen dolgozik. 0
nākt jön-i j____ j-n-i ----- jönni 0
Vai Jūs nāksiet? Jö-nek---ök? J_____ ö____ J-n-e- ö-ö-? ------------ Jönnek önök? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. I-e-,-m--d-ár- j-v---. I____ m_______ j______ I-e-, m-n-j-r- j-v-n-. ---------------------- Igen, mindjárt jövünk. 0
dzīvot la--i l____ l-k-i ----- lakni 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Berli-be--l--ik? B________ l_____ B-r-i-b-n l-k-k- ---------------- Berlinben lakik? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Ig--- Ber-in-----ak-m. I____ B________ l_____ I-e-, B-r-i-b-n l-k-m- ---------------------- Igen, Berlinben lakom. 0

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!