Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   no Stille spørsmål 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [sekstito]

Stille spørsmål 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
mācīties læ-e l___ l-r- ---- lære 0
Vai skolēni mācās daudz? Lær----lev--- m--? L____ e______ m___ L-r-r e-e-e-e m-e- ------------------ Lærer elevene mye? 0
Nē, viņi mācās maz. Ne----- lære---ite. N___ d_ l____ l____ N-i- d- l-r-r l-t-. ------------------- Nei, de lærer lite. 0
jautāt spørre s_____ s-ø-r- ------ spørre 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? S--r--u--f---l-re---? S___ d_ o___ l_______ S-ø- d- o-t- l-r-r-n- --------------------- Spør du ofte læreren? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. Nei- j-- -p---h-m i-ke--f-e. N___ j__ s___ h__ i___ o____ N-i- j-g s-ø- h-m i-k- o-t-. ---------------------------- Nei, jeg spør ham ikke ofte. 0
atbildēt svare s____ s-a-e ----- svare 0
Atbildiet, lūdzu! Ve-nli-s- s-ar. V________ s____ V-n-l-g-t s-a-. --------------- Vennligst svar. 0
Es atbildu. J-g sv-rer. J__ s______ J-g s-a-e-. ----------- Jeg svarer. 0
strādāt jobbe j____ j-b-e ----- jobbe 0
Vai viņš pašlaik strādā? Holder -a--på å jo-b-? H_____ h__ p_ å j_____ H-l-e- h-n p- å j-b-e- ---------------------- Holder han på å jobbe? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. Ja--h---hol-er----- j-b-e. J__ h__ h_____ p_ å j_____ J-, h-n h-l-e- p- å j-b-e- -------------------------- Ja, han holder på å jobbe. 0
nākt k-mme k____ k-m-e ----- komme 0
Vai Jūs nāksiet? Ko--er --re? K_____ d____ K-m-e- d-r-? ------------ Kommer dere? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. J-- v- -o--er sn-r-. J__ v_ k_____ s_____ J-, v- k-m-e- s-a-t- -------------------- Ja, vi kommer snart. 0
dzīvot -o b_ b- -- bo 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Bo- du-i Berl-n? B__ d_ i B______ B-r d- i B-r-i-? ---------------- Bor du i Berlin? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Ja,---g-b-r i -erlin. J__ j__ b__ i B______ J-, j-g b-r i B-r-i-. --------------------- Ja, jeg bor i Berlin. 0

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!