Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   sk Pýtať sa 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [šestdesiatdva]

Pýtať sa 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
mācīties uči---a u___ s_ u-i- s- ------- učiť sa 0
Vai skolēni mācās daudz? Uči--sa --aci veľ-? U___ s_ ž____ v____ U-i- s- ž-a-i v-ľ-? ------------------- Učia sa žiaci veľa? 0
Nē, viņi mācās maz. Ni-, u--a s- --l-. N___ u___ s_ m____ N-e- u-i- s- m-l-. ------------------ Nie, učia sa málo. 0
jautāt p-ta- sa p____ s_ p-t-ť s- -------- pýtať sa 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? P-tate -- -a-t- u-i---a? P_____ s_ č____ u_______ P-t-t- s- č-s-o u-i-e-a- ------------------------ Pýtate sa často učiteľa? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. N--, nepýt-- sa--a--o. N___ n______ s_ č_____ N-e- n-p-t-m s- č-s-o- ---------------------- Nie, nepýtam sa často. 0
atbildēt odpovedať o________ o-p-v-d-ť --------- odpovedať 0
Atbildiet, lūdzu! Od----d--t-, --o---. O___________ p______ O-p-v-d-j-e- p-o-í-. -------------------- Odpovedajte, prosím. 0
Es atbildu. O--o----m. O_________ O-p-v-d-m- ---------- Odpovedám. 0
strādāt pra-ovať p_______ p-a-o-a- -------- pracovať 0
Vai viņš pašlaik strādā? P--v- p--c-je? P____ p_______ P-á-e p-a-u-e- -------------- Práve pracuje? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. Á--,-p--v---r-c---. Á___ p____ p_______ Á-o- p-á-e p-a-u-e- ------------------- Áno, práve pracuje. 0
nākt p-í-ť p____ p-í-ť ----- prísť 0
Vai Jūs nāksiet? P-íd-t-? P_______ P-í-e-e- -------- Prídete? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. Án-, ---- -rídeme. Á___ h___ p_______ Á-o- h-e- p-í-e-e- ------------------ Áno, hneď prídeme. 0
dzīvot b-v-ť b____ b-v-ť ----- bývať 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? B--ate --Ber---e? B_____ v B_______ B-v-t- v B-r-í-e- ----------------- Bývate v Berlíne? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Áno- b--a- v-Ber-íne. Á___ b____ v B_______ Á-o- b-v-m v B-r-í-e- --------------------- Áno, bývam v Berlíne. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!