Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   sq Bёj pyetje 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [gjashtёdhjetёedy]

Bёj pyetje 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
mācīties m-soj mёsoj m-s-j ----- mёsoj 0
Vai skolēni mācās daudz? A mё--jn--s-----n-ё-ё-it? A mёsojnё shumё nxёnёsit? A m-s-j-ё s-u-ё n-ё-ё-i-? ------------------------- A mёsojnё shumё nxёnёsit? 0
Nē, viņi mācās maz. J---m------ -ak. Jo, mёsojnё pak. J-, m-s-j-ё p-k- ---------------- Jo, mёsojnё pak. 0
jautāt pyes pyes p-e- ---- pyes 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? A-e -yes-- -h-es- -----s-n? A e pyesni shpesh mёsuesin? A e p-e-n- s-p-s- m-s-e-i-? --------------------------- A e pyesni shpesh mёsuesin? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. J---n-k - p-es--hpesh. Jo, nuk e pyes shpesh. J-, n-k e p-e- s-p-s-. ---------------------- Jo, nuk e pyes shpesh. 0
atbildēt pёr-----em pёrgjigjem p-r-j-g-e- ---------- pёrgjigjem 0
Atbildiet, lūdzu! P--g--gj-ni---u lute-. Pёrgjigjuni, ju lutem. P-r-j-g-u-i- j- l-t-m- ---------------------- Pёrgjigjuni, ju lutem. 0
Es atbildu. U-- --r-jigje-. Unё pёrgjigjem. U-ё p-r-j-g-e-. --------------- Unё pёrgjigjem. 0
strādāt p--oj punoj p-n-j ----- punoj 0
Vai viņš pašlaik strādā? A-po----------ta-i? A po punon ai tani? A p- p-n-n a- t-n-? ------------------- A po punon ai tani? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. Po--a- po -u-o-. Po, ai po punon. P-, a- p- p-n-n- ---------------- Po, ai po punon. 0
nākt vij vij v-j --- vij 0
Vai Jūs nāksiet? A -ini? A vini? A v-n-? ------- A vini? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. P-- -o--ij----a--. Po, po vijmё tani. P-, p- v-j-ё t-n-. ------------------ Po, po vijmё tani. 0
dzīvot b-n-j banoj b-n-j ----- banoj 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? A-ba-o-i -ё-B--li-? A banoni nё Berlin? A b-n-n- n- B-r-i-? ------------------- A banoni nё Berlin? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Po, -nё banoj -ё B-rli-. Po, unё banoj nё Berlin. P-, u-ё b-n-j n- B-r-i-. ------------------------ Po, unё banoj nё Berlin. 0

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!