Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   uk Ставити запитання 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [шістдесят два]

62 [shistdesyat dva]

Ставити запитання 1

[Stavyty zapytannya 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
mācīties Вчи-и-я В______ В-и-и-я ------- Вчитися 0
Vch----ya V________ V-h-t-s-a --------- Vchytysya
Vai skolēni mācās daudz? Учн---а---- вч-ть--? У___ б_____ в_______ У-н- б-г-т- в-а-ь-я- -------------------- Учні багато вчаться? 0
U--n- baha-o-v-h-tʹ-ya? U____ b_____ v_________ U-h-i b-h-t- v-h-t-s-a- ----------------------- Uchni bahato vchatʹsya?
Nē, viņi mācās maz. Н-- во-и-----ьс----л-. Н__ в___ в______ м____ Н-, в-н- в-а-ь-я м-л-. ---------------------- Ні, вони вчаться мало. 0
N-- vony v-ha-ʹ--a-m-lo. N__ v___ v________ m____ N-, v-n- v-h-t-s-a m-l-. ------------------------ Ni, vony vchatʹsya malo.
jautāt З-питув--и З_________ З-п-т-в-т- ---------- Запитувати 0
Za-y-uva-y Z_________ Z-p-t-v-t- ---------- Zapytuvaty
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Ви ---то з-п---є-- вчи-ел-? В_ ч____ з________ в_______ В- ч-с-о з-п-т-є-е в-и-е-я- --------------------------- Ви часто запитуєте вчителя? 0
V----as-o -apytuy-te -------y-? V_ c_____ z_________ v_________ V- c-a-t- z-p-t-y-t- v-h-t-l-a- ------------------------------- Vy chasto zapytuyete vchytelya?
Nē, es viņam nejautāju bieži. Ні,-я--е----т----го---п--у-. Н__ я н_ ч____ й___ з_______ Н-, я н- ч-с-о й-г- з-п-т-ю- ---------------------------- Ні, я не часто його запитую. 0
N-- ----e-cha-t- ----o-za---u--. N__ y_ n_ c_____ y̆___ z________ N-, y- n- c-a-t- y-o-o z-p-t-y-. -------------------------------- Ni, ya ne chasto y̆oho zapytuyu.
atbildēt Ві-п--і--ти В__________ В-д-о-і-а-и ----------- Відповідати 0
Vi--ov-d--y V__________ V-d-o-i-a-y ----------- Vidpovidaty
Atbildiet, lūdzu! Ві-----д-йте,--у-ь-ласка. В____________ б__________ В-д-о-і-а-т-, б-д---а-к-. ------------------------- Відповідайте, будь-ласка. 0
Vi-p--ida---e, bud---a---. V____________ b__________ V-d-o-i-a-̆-e- b-d---a-k-. -------------------------- Vidpoviday̆te, budʹ-laska.
Es atbildu. Я--і-п---даю. Я в__________ Я в-д-о-і-а-. ------------- Я відповідаю. 0
Y- --d----d-yu. Y_ v___________ Y- v-d-o-i-a-u- --------------- YA vidpovidayu.
strādāt Працюв--и П________ П-а-ю-а-и --------- Працювати 0
P-a--y-v-ty P__________ P-a-s-u-a-y ----------- Pratsyuvaty
Vai viņš pašlaik strādā? В-- --ра---р-ц-є? В__ з____ п______ В-н з-р-з п-а-ю-? ----------------- Він зараз працює? 0
V-n zaraz---atsyu--? V__ z____ p_________ V-n z-r-z p-a-s-u-e- -------------------- Vin zaraz pratsyuye?
Jā, viņš pašlaik strādā. Т-к- --- -ара- ---ц--. Т___ в__ з____ п______ Т-к- в-н з-р-з п-а-ю-. ---------------------- Так, він зараз працює. 0
Tak,-v-n-z-ra----atsyu--. T___ v__ z____ p_________ T-k- v-n z-r-z p-a-s-u-e- ------------------------- Tak, vin zaraz pratsyuye.
nākt Пр--о-ити П________ П-и-о-и-и --------- Приходити 0
Pryk--dyty P_________ P-y-h-d-t- ---------- Prykhodyty
Vai Jūs nāksiet? В---д-т-? В_ й_____ В- й-е-е- --------- Ви йдете? 0
Vy-----t-? V_ y̆_____ V- y-d-t-? ---------- Vy y̆dete?
Jā, mēs tūlīt nāksim. Т-к--м--за-а---р---емо. Т___ м_ з____ п________ Т-к- м- з-р-з п-и-д-м-. ----------------------- Так, ми зараз прийдемо. 0
T----my-----z pry--d---. T___ m_ z____ p________ T-k- m- z-r-z p-y-̆-e-o- ------------------------ Tak, my zaraz pryy̆demo.
dzīvot Ж-ти Ж___ Ж-т- ---- Жити 0
Zhy-y Z____ Z-y-y ----- Zhyty
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Ви---в-те - ---л-ні? В_ ж_____ в Б_______ В- ж-в-т- в Б-р-і-і- -------------------- Ви живете в Берліні? 0
V--z-yvete v --r-in-? V_ z______ v B_______ V- z-y-e-e v B-r-i-i- --------------------- Vy zhyvete v Berlini?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Т-к- я ---------р--ні. Т___ я ж___ в Б_______ Т-к- я ж-в- в Б-р-і-і- ---------------------- Так, я живу в Берліні. 0
Tak, ya ----u v --r--n-. T___ y_ z____ v B_______ T-k- y- z-y-u v B-r-i-i- ------------------------ Tak, ya zhyvu v Berlini.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!