Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   es Negación 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [sesenta y cinco]

Negación 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? ¿-s-c------ -nillo? ¿__ c___ e_ a______ ¿-s c-r- e- a-i-l-? ------------------- ¿Es caro el anillo?
Nē, tas maksā tikai simts eiro. N-- só---cu--ta-c----euros. N__ s___ c_____ c___ e_____ N-, s-l- c-e-t- c-e- e-r-s- --------------------------- No, sólo cuesta cien euros.
Bet man ir tikai piecdesmit. P--o--o-sólo---ngo-c-n--enta. P___ y_ s___ t____ c_________ P-r- y- s-l- t-n-o c-n-u-n-a- ----------------------------- Pero yo sólo tengo cincuenta.
Vai tu jau esi gatava? ¿Ha--t-r--n--o y-? ¿___ t________ y__ ¿-a- t-r-i-a-o y-? ------------------ ¿Has terminado ya?
Nē, vēl nē. No, aú- -o. N__ a__ n__ N-, a-n n-. ----------- No, aún no.
Bet es tūlīt būšu gatava. Per- termin--e--e-u---. P___ t______ e_________ P-r- t-r-i-o e-s-g-i-a- ----------------------- Pero termino enseguida.
Vai tu vēl vēlies zupu? ¿Qu-ere--má- --p-? ¿_______ m__ s____ ¿-u-e-e- m-s s-p-? ------------------ ¿Quieres más sopa?
Nē, vairāk negribu. No, n- ---ero ---. N__ n_ q_____ m___ N-, n- q-i-r- m-s- ------------------ No, no quiero más.
Bet vēl saldējumu. P-ro -----la-o sí. P___ u_ h_____ s__ P-r- u- h-l-d- s-. ------------------ Pero un helado sí.
Vai tu jau sen te dzīvo? ¿H-c- m-c-o-t------que-vives-a---? ¿____ m____ t_____ q__ v____ a____ ¿-a-e m-c-o t-e-p- q-e v-v-s a-u-? ---------------------------------- ¿Hace mucho tiempo que vives aquí?
Nē, tikai mēnesi. No,-só-o u- mes. N__ s___ u_ m___ N-, s-l- u- m-s- ---------------- No, sólo un mes.
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Per--y---on---o-a-----a-gente. P___ y_ c______ a m____ g_____ P-r- y- c-n-z-o a m-c-a g-n-e- ------------------------------ Pero ya conozco a mucha gente.
Vai tu rīt brauc mājās? ¿-- -as a----a ma--na? ¿__ v__ a c___ m______ ¿-e v-s a c-s- m-ñ-n-? ---------------------- ¿Te vas a casa mañana?
Nē, tikai nedēļas nogalē. N-,-m- v-y-el-f-n--e --m---. N__ m_ v__ e_ f__ d_ s______ N-, m- v-y e- f-n d- s-m-n-. ---------------------------- No, me voy el fin de semana.
Bet es atgriezīšos jau svētdien. P-ro el -omingo-ya v-e-vo. P___ e_ d______ y_ v______ P-r- e- d-m-n-o y- v-e-v-. -------------------------- Pero el domingo ya vuelvo.
Vai tava meita ir jau pieaugusi? ¿-u -ija--- ---m-yo---- e--d? ¿__ h___ y_ e_ m____ d_ e____ ¿-u h-j- y- e- m-y-r d- e-a-? ----------------------------- ¿Tu hija ya es mayor de edad?
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. No---ó----i-n----ec----te--ños. N__ s___ t____ d_________ a____ N-, s-l- t-e-e d-e-i-i-t- a-o-. ------------------------------- No, sólo tiene diecisiete años.
Bet viņai ir jau draugs. P-r- -a ---ne-novi-. P___ y_ t____ n_____ P-r- y- t-e-e n-v-o- -------------------- Pero ya tiene novio.

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!