Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   et Eitamine 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [kuuskümmend viis]

Eitamine 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Ka----e s-rmus-o- -a-lis? K__ s__ s_____ o_ k______ K-s s-e s-r-u- o- k-l-i-? ------------------------- Kas see sõrmus on kallis? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ei----e---ksa--a-n--t s----eu--t. E__ s__ m_____ a_____ s___ e_____ E-, s-e m-k-a- a-n-l- s-d- e-r-t- --------------------------------- Ei, see maksab ainult sada eurot. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. K-----ul-o----n--------kü--end. K___ m__ o_ a_____ v___________ K-i- m-l o- a-n-l- v-i-k-m-e-d- ------------------------------- Kuid mul on ainult viiskümmend. 0
Vai tu jau esi gatava? O-e---a --ba v--m-s? O___ s_ j___ v______ O-e- s- j-b- v-l-i-? -------------------- Oled sa juba valmis? 0
Nē, vēl nē. Ei--ve--------. E__ v___ m_____ E-, v-e- m-t-e- --------------- Ei, veel mitte. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. A-a--oh--o-e-----m-s. A__ k___ o___ v______ A-a k-h- o-e- v-l-i-. --------------------- Aga kohe olen valmis. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? So-v---s- -e-- --ppi? S_____ s_ v___ s_____ S-o-i- s- v-e- s-p-i- --------------------- Soovid sa veel suppi? 0
Nē, vairāk negribu. E-- ---e---ah- -o-k-m. E__ m_ e_ t___ r______ E-, m- e- t-h- r-h-e-. ---------------------- Ei, ma ei taha rohkem. 0
Bet vēl saldējumu. Ag- v-el --t-jääti--. A__ v___ ü__ j_______ A-a v-e- ü-t j-ä-i-t- --------------------- Aga veel üht jäätist. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Ela---a ---a ka------n? E___ s_ j___ k___ s____ E-a- s- j-b- k-u- s-i-? ----------------------- Elad sa juba kaua siin? 0
Nē, tikai mēnesi. E-, a-les-es-mes--ku--. E__ a____ e______ k____ E-, a-l-s e-i-e-t k-u-. ----------------------- Ei, alles esimest kuud. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. K-id-m--t----- juba pal-u in--es-. K___ m_ t_____ j___ p____ i_______ K-i- m- t-n-e- j-b- p-l-u i-i-e-i- ---------------------------------- Kuid ma tunnen juba palju inimesi. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Sõi--d-sa---mm- koj-? S_____ s_ h____ k____ S-i-a- s- h-m-e k-j-? --------------------- Sõidad sa homme koju? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ei----les n-d-la-ahe-us-l. E__ a____ n_______________ E-, a-l-s n-d-l-v-h-t-s-l- -------------------------- Ei, alles nädalavahetusel. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Aga-m- -u--n ---- -üha-------ta-asi. A__ m_ t____ j___ p_________ t______ A-a m- t-l-n j-b- p-h-p-e-a- t-g-s-. ------------------------------------ Aga ma tulen juba pühapäeval tagasi. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Ka- su--ü-ar-on j-ba ------sv-nud? K__ s_ t____ o_ j___ t____________ K-s s- t-t-r o- j-b- t-i-k-s-a-u-? ---------------------------------- Kas su tütar on juba täiskasvanud? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. E----a -- -l--s---it-e-ei--. E__ t_ o_ a____ s___________ E-, t- o- a-l-s s-i-s-t-i-t- ---------------------------- Ei, ta on alles seitseteist. 0
Bet viņai ir jau draugs. A-a---- on -u-- -o-ss-----r. A__ t__ o_ j___ p___________ A-a t-l o- j-b- p-i-s-s-b-r- ---------------------------- Aga tal on juba poiss-sõber. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!