Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   fi Kieltomuoto 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [kuusikymmentäviisi]

Kieltomuoto 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Onk---ämä-sor-u--k-ll-s? O___ t___ s_____ k______ O-k- t-m- s-r-u- k-l-i-? ------------------------ Onko tämä sormus kallis? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. E-- s- m-ks-a--ai--s-ta e-r--. E__ s_ m_____ v___ s___ e_____ E-, s- m-k-a- v-i- s-t- e-r-a- ------------------------------ Ei, se maksaa vain sata euroa. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. M---a-m-n-ll- o- --in --isikymme--ä. M____ m______ o_ v___ v_____________ M-t-a m-n-l-a o- v-i- v-i-i-y-m-n-ä- ------------------------------------ Mutta minulla on vain viisikymmentä. 0
Vai tu jau esi gatava? O--tko jo--a---s? O_____ j_ v______ O-e-k- j- v-l-i-? ----------------- Oletko jo valmis? 0
Nē, vēl nē. Ei- -n-vi-l-. E__ e_ v_____ E-, e- v-e-ä- ------------- Ei, en vielä. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. M-t---ole- ---ta -a-mis. M____ o___ k____ v______ M-t-a o-e- k-h-a v-l-i-. ------------------------ Mutta olen kohta valmis. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Ha---is---o-v--lä k-i-to-? H__________ v____ k_______ H-l-a-s-t-o v-e-ä k-i-t-a- -------------------------- Haluaisitko vielä keittoa? 0
Nē, vairāk negribu. E-, e- --l---en-ä. E__ e_ h____ e____ E-, e- h-l-a e-ä-. ------------------ Ei, en halua enää. 0
Bet vēl saldējumu. Mu--- ha-ua--------l- jää----n. M____ h________ v____ j________ M-t-a h-l-a-s-n v-e-ä j-ä-e-ö-. ------------------------------- Mutta haluaisin vielä jäätelön. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Ole-ko-a-u--t --u-n -ä-ll-? O_____ a_____ k____ t______ O-e-k- a-u-u- k-u-n t-ä-l-? --------------------------- Oletko asunut kauan täällä? 0
Nē, tikai mēnesi. En, -a--- -uuk--d-n. E__ v____ k_________ E-, v-s-a k-u-a-d-n- -------------------- En, vasta kuukauden. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. M-tta---nnen jo -a-jo- --m--i-. M____ t_____ j_ p_____ i_______ M-t-a t-n-e- j- p-l-o- i-m-s-ä- ------------------------------- Mutta tunnen jo paljon ihmisiä. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Lähd-tk- -u---nna--ot---? L_______ h_______ k______ L-h-e-k- h-o-e-n- k-t-i-? ------------------------- Lähdetkö huomenna kotiin? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. En----s-- --i-o------n-. E__ v____ v_____________ E-, v-s-a v-i-o-l-p-u-a- ------------------------ En, vasta viikonloppuna. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Mutt---u--n jo-sun-u-ta--a ----is--. M____ t____ j_ s__________ t________ M-t-a t-l-n j- s-n-u-t-i-a t-k-i-i-. ------------------------------------ Mutta tulen jo sunnuntaina takaisin. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? O--o-ty-tä-e-i--o aikuin-n? O___ t________ j_ a________ O-k- t-t-ä-e-i j- a-k-i-e-? --------------------------- Onko tyttäresi jo aikuinen? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. E-,-----on -a-ta------e--ntois-a. E__ h__ o_ v____ s_______________ E-, h-n o- v-s-a s-i-s-m-n-o-s-a- --------------------------------- Ei, hän on vasta seitsemäntoista. 0
Bet viņai ir jau draugs. M-t-- -änellä-o--jo -oik---täv-. M____ h______ o_ j_ p___________ M-t-a h-n-l-ä o- j- p-i-a-s-ä-ä- -------------------------------- Mutta hänellä on jo poikaystävä. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!