Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   hr Negacija 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [šezdeset i pet]

Negacija 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Je-li p-st-- -k--? J_ l_ p_____ s____ J- l- p-s-e- s-u-? ------------------ Je li prsten skup? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ne---ošt----mo --oti-----ra. N__ k____ s___ s______ e____ N-, k-š-a s-m- s-o-i-u e-r-. ---------------------------- Ne, košta samo stotinu eura. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Ali-j- --a---amo ---e-e-. A__ j_ i___ s___ p_______ A-i j- i-a- s-m- p-d-s-t- ------------------------- Ali ja imam samo pedeset. 0
Vai tu jau esi gatava? Je----i već-go-ov / g--ov-? J___ l_ v__ g____ / g______ J-s- l- v-ć g-t-v / g-t-v-? --------------------------- Jesi li već gotov / gotova? 0
Nē, vēl nē. N-, j-- n-. N__ j__ n__ N-, j-š n-. ----------- Ne, još ne. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Ali---m u---r--go-ov-- g-t-v-. A__ s__ u_____ g____ / g______ A-i s-m u-k-r- g-t-v / g-t-v-. ------------------------------ Ali sam uskoro gotov / gotova. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Ž-li--l- j-š ---e? Ž____ l_ j__ j____ Ž-l-š l- j-š j-h-? ------------------ Želiš li još juhe? 0
Nē, vairāk negribu. N-, -- -eli--v-še. N__ n_ ž____ v____ N-, n- ž-l-m v-š-. ------------------ Ne, ne želim više. 0
Bet vēl saldējumu. Ali--oš ---a- s--d---d. A__ j__ j____ s________ A-i j-š j-d-n s-a-o-e-. ----------------------- Ali još jedan sladoled. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Stanuj-š-----eć -----o-dje? S_______ l_ v__ d___ o_____ S-a-u-e- l- v-ć d-g- o-d-e- --------------------------- Stanuješ li već dugo ovdje? 0
Nē, tikai mēnesi. Ne,-t---mje----d--a. N__ t__ m_____ d____ N-, t-k m-e-e- d-n-. -------------------- Ne, tek mjesec dana. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. A-i---- -o-najem-pun--lj---. A__ v__ p_______ p___ l_____ A-i v-ć p-z-a-e- p-n- l-u-i- ---------------------------- Ali već poznajem puno ljudi. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Putu-----i-sut-a ----? P______ l_ s____ k____ P-t-j-š l- s-t-a k-ć-? ---------------------- Putuješ li sutra kući? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N-- -ek za----e--. N__ t__ z_ v______ N-, t-k z- v-k-n-. ------------------ Ne, tek za vikend. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. A-i--- vr------eć-u--edjel-u. A__ s_ v_____ v__ u n________ A-i s- v-a-a- v-ć u n-d-e-j-. ----------------------------- Ali se vraćam već u nedjelju. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Je li-tvo-- -će-k---e---d-as-a? J_ l_ t____ k_____ v__ o_______ J- l- t-o-a k-e-k- v-ć o-r-s-a- ------------------------------- Je li tvoja kćerka već odrasla? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-, ----i-a-t-k--ed---ae-- god-na. N__ o__ i__ t__ s_________ g______ N-, o-a i-a t-k s-d-m-a-s- g-d-n-. ---------------------------------- Ne, ona ima tek sedamnaest godina. 0
Bet viņai ir jau draugs. Ali o-a-------a -e---. A__ o__ v__ i__ d_____ A-i o-a v-ć i-a d-č-a- ---------------------- Ali ona već ima dečka. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!