Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   hu Tagadás 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [hatvanöt]

Tagadás 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? D-ág- a gyűrű? D____ a g_____ D-á-a a g-ű-ű- -------------- Drága a gyűrű? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ne-,-cs-k sz-- -u---a -e--l. N___ c___ s___ e_____ k_____ N-m- c-a- s-á- e-r-b- k-r-l- ---------------------------- Nem, csak száz euróba kerül. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. De---k-m ---- öt--n--a-. D_ n____ c___ ö____ v___ D- n-k-m c-a- ö-v-n v-n- ------------------------ De nekem csak ötven van. 0
Vai tu jau esi gatava? K-sz vagy--á-? K___ v___ m___ K-s- v-g- m-r- -------------- Kész vagy már? 0
Nē, vēl nē. N-m,-még-n--. N___ m__ n___ N-m- m-g n-m- ------------- Nem, még nem. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. D----nd-á-t--é-----v-g-ok. D_ m_______ k_____ v______ D- m-n-j-r- k-s-e- v-g-o-. -------------------------- De mindjárt készen vagyok. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Sze-etnél m-g----e-t? S________ m__ l______ S-e-e-n-l m-g l-v-s-? --------------------- Szeretnél még levest? 0
Nē, vairāk negribu. N-m, -e----aro----bb-t. N___ n__ a_____ t______ N-m- n-m a-a-o- t-b-e-. ----------------------- Nem, nem akarok többet. 0
Bet vēl saldējumu. D-, még-eg-----y-a--ot. D__ m__ e__ f__________ D-, m-g e-y f-g-l-l-o-. ----------------------- De, még egy fagylaltot. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? M-r r-gót---ak------? M__ r_____ l____ i___ M-r r-g-t- l-k-z i-t- --------------------- Már régóta laksz itt? 0
Nē, tikai mēnesi. Ne----é- -sa----- -óna-j-. N___ m__ c___ e__ h_______ N-m- m-g c-a- e-y h-n-p-a- -------------------------- Nem, még csak egy hónapja. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. D- -á--sok -----t -sme-ek. D_ m__ s__ e_____ i_______ D- m-r s-k e-b-r- i-m-r-k- -------------------------- De már sok embert ismerek. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Holn-p-mé-- h-za? H_____ m___ h____ H-l-a- m-s- h-z-? ----------------- Holnap mész haza? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ne-, e-ő--ör---h-- v----. N___ e______ a h__ v_____ N-m- e-ő-z-r a h-t v-g-n- ------------------------- Nem, először a hét végén. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. De--ár -a------ vi-szaj---k. D_ m__ v_______ v___________ D- m-r v-s-r-a- v-s-z-j-v-k- ---------------------------- De már vasárnap visszajövök. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? A-l--yo---e--őt- -ár? A l_____ f______ m___ A l-n-o- f-l-ő-t m-r- --------------------- A lányod felnőtt már? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. Nem,-ő--é--cs-- ---enhé- év-s. N___ ő m__ c___ t_______ é____ N-m- ő m-g c-a- t-z-n-é- é-e-. ------------------------------ Nem, ő még csak tizenhét éves. 0
Bet viņai ir jau draugs. D- -ár v---egy ----tja. D_ m__ v__ e__ b_______ D- m-r v-n e-y b-r-t-a- ----------------------- De már van egy barátja. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!